Krievija pieprasa, lai Lielbritānija pārtrauc kodolatturēšanas aizsardzību Eiropai
Pēc Telegraph ziņas, Krievijas sarunu nostāja miera sarunām par karu Ukrainā paredz, ka Lielbritānija atsakās no savas kodolatturēšanas saistībām attiecībā pret NATO. Eiropas līderi un Somija prasības noraida.
Krievija prasa, lai Lielbritānija pārtrauc paplašināt savu kodolaizsardzību uz pārējo Eiropu. Par to ziņo britu laikraksts Telegraph, atsaucoties uz dokumentu, kas datēts ar 10. novembri un atspoguļo Krievijas līdera Vladimira Putina nostāju sarunās par kara Ukrainā izbeigšanu. Sarunas starpniecības režīmā vada ASV sūtņi Džereds Kušners un Stīvs Vitkofs. Prasība nozīmētu, ka Lielbritānijas zemūdeņu kodolatturēšanas spēki vairs nebūtu saistīti ar NATO, Ziemeļatlantijas aliansas, plašāku aizsardzību.
Ko pieprasa Maskava
Dokumentā piedāvāts, lai NATO atkāpjas no Austrumeiropas un Baltijas valstīm, izslēdz Somiju un apsola nesūtīt karaspēku uz Ukrainu, pirms Putins vispār apsvērtu pamieru. Tāpat paredzēts izbeigt visu Rietumu ieroču piegādi Ukrainai, liegt tai iestāties NATO un atvilkt alianses spēkus līdz 1997. gada robežām. Telegraph raksta, ka tas atkārto Putina 2021. gada beigu prasības pirms iebrukuma.
Ko Krievija piedāvā pretī
Pēc vienošanās Krievija paturētu okupēto Ukrainas teritoriju, kas ir ievērojama valsts daļa. Pretī Maskava varētu atļaut Kijivai iestāties Eiropas Savienībā, ja Ukraina netiktu iekļauta bloka kopējā aizsardzībā un piekristu izvest kodolieročus no Baltkrievijas.
Eiropas atbilde
Pēc tikšanās ar Eiropas līderiem Dublinā Apvienotās Karalistes premjerministrs Andijs Bērnems paziņoja, ka kontinenta drošība nav Krievijas lemjama lieta. „Par to nevar būt sarunu. Eiropai pašai jālemj par savu kārtību, Eiropai un tikai Eiropai,” viņš sacīja.
Somija, kas pēc iebrukuma atteicās no gadu desmitiem ilgās neitralitātes un iestājās NATO, jebkādas sarunas par dalību izslēdza. Somijas aizsardzības ministrs Antti Hekkenens teica, ka šādi jautājumi nekādi nav apspriežami, un nosauca pašu ierosinājumu par absolūti pretīgu.
Kas piedalīsies sarunās
- novembrī ES līderi vienojās, ka Eiropu jebkurās Krievijas un Ukrainas sarunās pārstāvēs Apvienotā Karaliste, Francija, Vācija, Itālija un Polija. Tiek uzskatīts, ka Putins piekritis ļaut tām pievienoties sarunām, ko ASV starpnieki uzskata par svarīgu kara izbeigšanai.
