Krievija pilnībā aizliedz zivju importu no Armēnijas
Krievijas pārtikas uzraudzības dienests Rosseļhoznadzor paziņojis par pilnīgu zivju importa aizliegumu no Armēnijas, atsaucoties uz drošības pārkāpumiem. Šis solis ir daļa no pieaugošajiem tirdzniecības ierobežojumiem, kas, pēc analītiķu domām, ir ekonomiska spiediena kampaņa, Armēnijai tuvinoties Eiropas Savienībai.
Krievijas valsts aģentūra TASS piektdien vēstīja, ka federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests Rosseļhoznadzor paplašinājis zivju importa aizliegumu no Armēnijas, aptverot visas Armēnijas zivju pārstrādes rūpnīcas. Jūnija sākumā jau tika ierobežots imports no visām, izņemot divām rūpnīcām, kuras atteicās veikt veselības un drošības inspekcijas. Tagad arī šie divi uzņēmumi – MF Export un Invest Plus – tikuši pakļauti aizliegumam, jo tajos atklāti drošības pārkāpumi.
Rosseļhoznadzor paziņojumā norādīts, ka nolemts "uz laiku apturēt produktu sertifikāciju šiem atlikušajiem uzņēmumiem". Šis solis seko iepriekšējiem Krievijas ierobežojumiem, kas skāruši lielāko daļu Armēnijas pārtikas produktu – sēklas, ziedus, koksni un mēslojumu –, pamatojot to ar "sistemātisku kaitēkļu atklāšanu". Tāpat ierobežots Armēnijas minerālūdens un alkoholisko dzērienu imports un pārdošana, atsaucoties uz dažādiem veselības un drošības pārkāpumiem.
Krievijas amatpersonas uzsver, ka ierobežojumi balstīti tikai uz sanitāriem apsvērumiem, tomēr šie pasākumi arvien vairāk līdzinās ekonomiskā spiediena kampaņai, kuras mērķis ir Armēnija, tai cenšoties padziļināt sadarbību ar Eiropas Savienību. Rosseļhoznadzor vadītājs Sergejs Dankverts noliedzis, ka tirdzniecības aizliegumi būtu politiski motivēti.
Armēnijas centrālā banka lēš, ka Krievijas importa aizliegums ietekmē aptuveni 2% no Dienvidkaukāza valsts iekšzemes kopprodukta. Pārpalikums, kas rodas, novirzot preces no Krievijas, varētu samazināt vietējās cenas Armēnijā par 0,6%.
Saspīlējums starp tradicionālajām sabiedrotajām Krieviju un Armēniju ir pieaudzis kopš 2023. gada, kad Azerbaidžāna atguva kontroli pār separātisko Kalnu Karabahas reģionu. Armēnija apsūdzēja Krieviju un tās miera uzturēšanas spēkus, ka tie nespēja apturēt Baku militāro ofensīvu, un 2024. gadā iesaldēja savu dalību Krievijas vadītajā reģionālajā drošības blokā.
