Krievijā sagrābto Rietumu uzņēmumu meitassabiedrības ziedojušas 86 miljonus dolāru karam
Rietumu uzņēmumu Krievijas meitassabiedrības, kuru kontrole nonākusi jaunu vietējo vadītāju rokās, kopumā ziedojušas 7,1 miljardu rubļu karam Ukrainā. Vecākuzņēmumi norāda, ka vairs neredz, kas notiek to bijušajās atzaru sabiedrībās.
Rietumvalstu uzņēmumu Krievijā sagrābtās meitassabiedrības kopumā ziedojušas 7,1 miljardu rubļu (aptuveni 86,6 miljonus ASV dolāru) Krievijas karam Ukrainā. Tas izriet no uzņēmumu atklātās informācijas un finanšu datiem, ko apkopojusi ziņu aģentūra Bloomberg un neatkarīgie plašsaziņas līdzekļi. Ziedojumi ļauj jaunajiem vietējiem vadītājiem, kuri pārņēmuši darbības kontroli no ārvalstu mātesuzņēmumiem, apliecināt lojalitāti Kremlim.
Kas ziedojis
Lielāko summu — 3 miljardus rubļu (36,6 miljonus dolāru) — militārā aprīkojuma iegādei novirzījis Nīderlandes krāsu ražotāja AkzoNobel Krievijas vadītājs, kam nodota arī Itālijas elektroiekārtu ražotāja DKC Europe darbības kontrole. AkzoNobel pārstāvis Bloomberg sacīja, ka uzņēmums ir pilnībā zaudējis pārskatu par Krievijas sabiedrību darbību.
Polijas iepakojuma ražotāja Can-Pack Krievijas vienība ziedojusi 1,5 miljardus rubļu (18,3 miljonus dolāru). Beļģijas alus darītāja AB InBev un Turcijas uzņēmuma Anadolu Efes kopuzņēmums Krievijā atklājis 1 miljarda rubļu ziedojumu (12,2 miljoni dolāru). Tikpat — 1 miljardu rubļu — paziņojis Vācijas vairumtirdzniecības tīkla Metro AG Krievijas bizness, bet Dānijas izolācijas materiālu ražotāja Rockwool Krievijas vienība ziedojusi 600 miljonus rubļu (7,3 miljonus dolāru).
Kur nonāk nauda
Lielākā daļa līdzekļu nosūtīta projektam “Viss uzvarai!”, ko vada prezidenta Vladimira Putina politiskā apvienība Tautas fronte. Bloomberg ziņoja, ka par ziedojumiem iegādāti droni, transportlīdzekļi, sakaru sistēmas un cits aprīkojums Krievijas karavīriem.
Juridiskais pamats
Uzņēmumu pārņemšana notiek saskaņā ar Putina 2023. gada rīkojumu, kas valstij ļauj “nedraudzīgo” valstu — Ukrainas atbalstītāju — aktīvus nodot pagaidu pārvaldīšanā. Putins šos soļus aizstāvējis kā simetrisku atbildi uz Rietumu sankcijām un Krievijas valsts aktīvu iesaldēšanu. Viņš norādījis, ka uzņēmumu kontroli varētu atdot labvēlīgos apstākļos.
Trimdā strādājošais ekonomikas medijs The Bell oktobrī ziņoja, ka Krievijas valdība sagaida no uzņēmumiem 5,7 miljardus dolāru brīvprātīgu iemaksu, lai segtu augošo budžeta deficītu rekordlielu kara izdevumu apstākļos. Krievijas valsts militārais budžets šogad prognozēts virs 17 triljoniem rubļu (206,7 miljardi dolāru).
