Krievija sarunās ar ASV pieprasa NATO atkāpšanos uz 1997. gada robežām, piedāvā izvest karaspēku no Kaļiņingradas
Krievija sarunās ar ASV par karu Ukrainā atkārtoti pieprasījusi, lai NATO atgriežas pie 1997. gada robežām. Apmaiņā Maskava esot gatava izvest savu karaspēku no Kaļiņingradas apgabala, ziņo "Bloomberg".
/nginx/o/2026/11/18/18041969t1ha6f6.jpg)
Krievija sarunās ar Amerikas Savienotajām Valstīm par kara izbeigšanu Ukrainā atkārtoti pieprasījusi, lai NATO, Ziemeļatlantijas aizsardzības alianse, atgriežas pie 1997. gada robežām. Apmaiņā Maskava piedāvā izvest karaspēku no Kaļiņingradas apgabala, Krievijas eksklāvas starp Lietuvu un Poliju, vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz informētiem avotiem. Tas ir būtiski Eiropas drošībai, jo prasība skar alianses austrumu flangu, tostarp Baltijas valstis.
Kas bija pirms tam
Iepriekš tika ziņots, ka Krievija piedāvāja līdzīgu apmaiņu: ja NATO izvestu spēkus no dažām alianses valstīm, Maskava izvestu karaspēku no Baltkrievijas teritorijas.
Avoti norāda, ka šos priekšlikumus Eiropas sabiedrotajiem iepazīstināja ASV prezidenta Donalda Trampa īpašie sūtņi Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners. Viņi mudina visas puses rast jaunus veidus, kā izbeigt karu. ASV vērtējumā spēcīgas drošības garantijas Ukrainai un vienošanās ar Krieviju par Eiropas drošības arhitektūru varētu palīdzēt atrisināt arī citus ilgstoši strupceļā nonākušos jautājumus, īpaši teritoriālos.
Eiropas reakcija
Piektdien Īrijas galvaspilsētā Dublinā notikušajā samitā vairums Eiropas līderu skaidri norādīja, ka šāds kompromiss nenotiks. Daži gan atzina, ka nākotnē robežas varētu mainīties, ja tam piekristu Kijiva, un jautāja, kā Ukraina vispār varētu pievienoties aliansei.
Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris sacīja: "Austrumu flangs, protams, nav sarunu kārts, un tur nevar būt nekādu ietekmes sfēru." "Bloomberg" norāda, ka sarunas ar Vladimiru Putinu Eiropai rada lielu risku, jebkurš kompromiss var izraisīt pretestību starp 27 ES dalībvalstīm, bet Baltijas valstis ir īpaši jutīgas pret jebkādu Maskavas ietekmi uz Eiropas drošības lēmumiem.
Dokuments ar prasībām
- novembrī laikraksts "The New York Times" vēstīja, ka divas dienas pirms Vitkofa un Kušnera vizītes Kremlī Krievija bija izvirzījusi prasību atvilkt NATO spēkus uz 1997. gada robežām. Šonedēļ slēgtajās sarunās krievi atkal izvirzīja prasības, kas bija ietvertas Maskavas ultimātā pirms atkārtotā iebrukuma Ukrainā. Tās izklāstītas ar 10. novembri datētā dokumentā, ko laikrakstam nodevusi sarunās iesaistīta persona; autentiskumu apstiprinājis vēl viens informēts avots.
Dokuments maz atšķiras no līguma projekta, ko Krievija publicēja 2021. gada decembrī un kurā paredzēts NATO militāro infrastruktūru pārvietot uz vietām, kur tā atradās līdz 1997. gadam, ārpus bijušā Varšavas līguma robežām. Krievija pieprasa pieņemt visus noteikumus bez apspriešanas.
Jaunajā versijā kodolspēku dalīšanās ar Eiropas sabiedrotajiem aizliegums, kas 2021. gadā bija vērsts pret ASV, attiecināts arī uz Lielbritāniju un Franciju. Maskava arī uzstāj, ka Rietumi nedrīkst piegādāt Ukrainai militāru produkciju. Ukrainas iestāšanos ES Kremlis esot gatavs pieļaut tikai tad, ja Kijiva nepiedalīsies bloka aizsardzības sistēmā.


