Krievija un Ukraina padziļina uzbrukumus tālu aiz frontes līnijas, robeža starp pusēm kļūst neskaidra

Karš Ukrainā ir ieguvis jaunu raksturu — pastiprinājušies ir ne tikai savstarpēji triecieni aizmugurē, tostarp pret noliktavām un uzņēmumiem, bet mainījusies arī frontes taktika. Nelielas triecienvienības tagad mēģina nemanītas iekļūt ienaidnieka teritorijā nevis simtiem metru, bet gan kilometru dziļumā, dažkārt pārsniedzot 10 kilometrus. Šādām grupām nav vajadzīgs liels apgādes apjoms, tāpēc tās var darboties nošķirti no galvenajiem spēkiem, destabilizējot aizsardzību un apdraudot pretinieka drona operatorus. Rezultātā vairākos sektoros abu armiju kaujas formējumi ir savstarpēji sajaukušies, kontrole pār ceļiem un apdzīvotām vietām ir nestabila, un ciemati dažkārt maina īpašnieku vairākas reizes nedēļā.

Kramatorskas virziens

Krievijas spēki turpina spiedienu uz Kramatorsku un Sloviansku no vairākiem virzieniem. Pēc lielākās daļas Konstantinovkas ieņemšanas Krievijas vienības mēģina uzbrukt nākamajam ciemam ceļā uz Kramatorsku — Oleksijevo-Družkivkai, taču pēdējo divu nedēļu laikā progress šeit bijis neliels. Uz austrumiem no Konstantinovkas Krievijas spēki atvēruši ceļu Ukrainas karaspēka aizmugurē pie Časiv Jaras, liekot Ukrainas vienībām atkāpties. Tālāk pa Kanālu Krievijas triecienvienības ieņēmušas Vasjutinski, aptuveni 5-7 kilometrus no Kramatorskas, taču progress pēdējās nedēļās palēninājies. Uz ziemeļrietumiem Krievijas karaspēks virzās uz Družkivku, ieņemot Krasnij Kuts un sasniedzot Raiski, tikai 3-5 kilometrus no pilsētas. Krievijas grupējums virzās arī uz Dobropiļju — Ukrainas puse apgalvo, ka uzbrukums pilsētai jau sācies, taču tas nav apstiprināts.

Zaporižjas un Doneckas krustpunkts

Apgabalā no Orihivas līdz Doneckas, Zaporižjas un Dņipropetrovskas robežai, kur reljefs — stepe, koku joslas, upes un gravas — veicina dziļos reidus, abas puses 12. un 13. augustā rīkoja tā sauktās "karogu" kampaņas, katra apliecinot klātbūtni vairākos ciematos. Šie incidenti liecina, ka precīzu kontroli pār konkrētām apdzīvotām vietām pašlaik noteikt nav iespējams. Ukrainas ofensīva Haičuras un Mokri Jalu ielejās uz laiku palēnināja Krievijas virzību uz Orihivu, taču Krievijas 58. armija tagad izmanto situāciju, uzbrūkot Orihivai no dienvidiem un pārrāvusi Ukrainas aizsardzību pie Novodanilivkas.

Harkivas apgabals

Gan pie Vovčanskas, gan Kupjanskas turpinās ilgstoša cīņa. Krievija Vovčanskas drupas ieņēma tikai 2026. gada sākumā, bet Kupjansku vēl nav pilnībā okupējusi — Ukrainas spēki 2025. gada beigās atguva pilsētas dienvidu daļu un centru. Pēc pārgrupēšanās Krievija atkal virzās uz priekšu, sasniedzot upes austrumu krastu vairākās vietās. Pie Vovčanskas Ukrainas vienību pārdislokācija uz Kupjansku novājinājusi aizsardzību, ļaujot Krievijas spēkiem iefiltrēties no diviem virzieniem, apdraudot Belij Koloďazu, kas ir svarīgs Ukrainas grupējuma apgādei.