Krievija vasarā iznīcinājusi trešdaļu Ukrainas gadā izdoto grāmatu

Ukrainas grāmatniecības nozare piedzīvojusi smagākos zaudējumus kopš kara sākuma. Jūlijā un augustā Krievijas uzbrukumos noliktavām un tipogrāfijām iznīcinātas aptuveni 13 miljoni grāmatu — pēc dažādām aplēsēm tā ir apmēram trešdaļa no valsts gada izlaides.

Smagāko triecienu 1. augustā piedzīvoja izdevniecība "Ranok", kuras lielākā noliktava Harkivā tika trāpīta ar diviem sprādzieniem. Kopā ar tur esošo grāmatu tīkla "KnyhoLand" krājumiem gāja bojā astoņi miljoni grāmatu, no tām aptuveni miljons bija mācību grāmatas. Uzņēmuma direktors Viktors Kruhlovs uzsvēra, ka bijis brīnums, ka neviens no aptuveni piecdesmit klātesošajiem darbiniekiem neguva bojājumus.

Uzbrukumi grāmatniecībai nav jauni — pirmie notikuši jau 2022. gada pavasarī Harkivā, bet 2024. gadā uzbrukumā tipogrāfijai "Faktor-Druk" gāja bojā septiņi darbinieki. Pērn Krievija paplašināja triecienus arī uz Kijivu un Dnipro, bet šovasar uzbrukumi sasnieguši maksimumu, skarot arī izdevniecību "BookChef" un Kijivas grāmatu tirgu "Počajna".

Pēc Izdevēju asociācijas datiem, vasaras laikā iznīcinātas līdz pat 13 miljoniem grāmatu, tiešie zaudējumi sasniedz 1,2 miljardus grivnu, lai gan reālie zaudējumi, iespējams, ir ievērojami lielāki. Cietuši arī simtiem skolu — īsi pirms mācību gada sākuma iznīcināti vairāk nekā 1,2 miljoni jaunu mācību grāmatu, dažiem priekšmetiem pat visa 2026./2027. mācību gada tirāža.

Kopš pilna mēroga kara sākuma iznīcinātas 228 un bojātas 678 bibliotēkas. Izglītības ministrs Andrijs Butenko uzbrukumus raksturoja kā mēģinājumu iznīcināt ukraiņu valodu, vēsturi un atmiņu. Cilvēktiesību organizācijas Centre for Civil Liberties vadītāja Oleksandra Matvijčuka to nodēvēja par daļu no Krievijas genocīda politikas.

Nozare cieš arī netieši — divu gadu laikā drukas izmaksas pieaugušas par aptuveni 40%, un vairākas grāmatnīcas šogad slēgtas pieprasījuma trūkuma dēļ. Izdevēju asociācija aicina valdību sasaukt Nacionālās drošības padomi un ieviest atbalsta pasākumus, brīdinot, ka pretējā gadījumā vietējos izdevējus varētu aizstāt ārvalstu uzņēmumi, apdraudot Ukrainas tiesības runāt savā balsī.