Krievija veic kaujas šaušanas mācības Peipusa ezerā netālu no Igaunijas robežas

Krievija 9. jūlijā veica kaujas šaušanas mācības Peipusa ezerā, kas atrodas tikai dažus kilometrus no Igaunijas robežas. Mācības notika bez iepriekšējas paziņošanas, un tas ir pirmais šāds treniņš šajā apgabalā ilgā laikā. Īpaši neparasts ir fakts, ka mācības norisinājās uz ūdens, nevis uz sauszemes robežas tuvumā.

Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs (Reformu partija) norādīja, ka šāda prakse nav ierasta. "Krievija iepriekš nav veikusi ieroču mācības Peipusa ezerā. Šajā ziņā tas ir kaut kas jauns," viņš teica. Pevkurs neizpauda, kura Krievijas vienība organizēja mācības, bet uzskata, ka tās bija vērstas pret jūras droniem. "Viņi šāva uz kustīgu mērķi uz ūdens. Neatkarīgi no tā, vai laikapstākļi liedza to darīt Somu līcī vai kāda cita iemesla dēļ viņi izvēlējās Peipusa ezeru, vai arī vienībām aiz Piirissaare salas tika uzdots šāds uzdevums. Iepriekš Krievijas robežsardze šādas mācības nav veikusi."

Pevkurs piebilda, ka šķiet, ka Krievijas drošības struktūrās pastāv zināma panika, un šādas mācības ir viena no tās izpausmēm. "Šķiet, viņiem ir daudz dažādu problēmu. Mums ir informācija, ka Krievijas robežsargus skāris arī degvielas trūkums: viņi jau pļauj zāli ap robežzīmēm ar izkaptīm. Šķiet, ka drošības struktūrās valda zināma nekārtība."

Iekšlietu ministrs Igors Taro (Igaunija 200) uzsvēra, ka jebkuras militārās mācības pie robežas ir provokatīvas. "Mums ir ļoti skaidri noteikumi, kā uzvesties pierobežas zonā un ko tur drīkst un ko nedrīkst darīt. Parasti militārpersonas bez īpaša iemesla vienkārši neierodas pie robežas, lai veiktu mācības," teica Taro, piebilstot, ka, spriežot pēc Krievijas pēdējās uzvedības, tā pastāvīgi provocē un pārbauda dažādus "robežjautājumus" gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.

Policijas un robežsardzes pārvalde atturīgi komentēja incidentu. Dienvidu prefektūras robežsardzes biroja priekšnieka vietnieks Tauno Tamiks sacīja, ka, lai gan Krievijas puse nepaziņoja Igaunijai par mācībām, Igaunijas robežsardze ikdienā uzrauga aktivitātes pie robežas un apzinājās notiekošo otrā pusē. "Situācijas apzināšanās un izlūkošana gar Igaunijas robežu, tostarp Eiropas Savienības ārējo robežu, ir daļa no mūsu ikdienas darba, īpaši pašreizējos drošības apstākļos. Mēs to darām kopā ar mūsu partneriem ar kopīgu mērķi saglabāt Igaunijas aizsardzību un drošību," Tamiks norādīja.

Taro gan piebilda, ka ne katram notikumam pāri robežai ir vērts pievērst lielu uzmanību. "Otrpus robežai notiek daudz kas. Katru dienu būtu par ko rakstīt. Vai mums būtu jāuztraucas par visu? Cik man zināms, kopējā situācija ir tāda, ka mums nav pamata uztraukties dažādu spekulāciju dēļ, kas parādījušās ārvalstu medijos par mūsu reģionu. Tomēr mums ir pamats būt modriem attiecībā uz to, kas tur notiek. Viņi pastāvīgi pārbauda un mēģina lietas. Mēs fiksējam katru incidentu, ņemam to vērā un izdarām savus secinājumus."

Tajā pašā dienā, 9. jūlijā, tika palaists arī novērošanas balons pār Narvas upi, kuru vēlāk nolaida. "Krievijas balons otrpus Narvas upei nav nekas nebijis, jo tie ir lidoti arī iepriekš. Pēdējo reizi tāds piesaistīja Igaunijas sabiedrības un mediju uzmanību maijā," teica Austrumu prefektūras operatīvā vadītāja Liisu Angere. Krievi izmanto aerostatus arī citos Igaunijas-Krievijas robežas posmos un kaimiņvalstu robežu tuvumā. "Tiek uzskatīts, ka gaisa kuģis ir aprīkots ar dažādām novērošanas sistēmām, ko Krievija izmanto, lai iegūtu izlūkdatus par aktivitātēm un infrastruktūru Igaunijas pusē. Narviešiem vai pilsētas apmeklētājiem tūlītēju apdraudējumu nav," piebilda Angere.