Krievijas Āfrikas korpuss palīdz Nigērai apspiest sacelšanos armijā

Pagājušajā sestdienā nemiernieki karavīri Nigēras galvaspilsētā Niamejā ieņēma stratēģiski svarīgu militāro bāzi — Air Base 101 pie Diori Hamani starptautiskās lidostas. Pēc naktī notikušām intensīvām sadursmēm valdībai lojālie spēki bāzi atguva ar Krievijas Āfrikas korpusa atbalstu. Krievijas vēstnieks Nigērā Viktors Voropajevs publiski apstiprināja, ka Krievijas spēki palīdzējuši "apspiest sacelšanos".

Atšķirībā no savas priekšteces Vāgnera grupas, Āfrikas korpuss ir tieši pakļauts Krievijas Aizsardzības ministrijai. Nigērā tas nodrošina kaujas atbalstu un militāro apmācību, un tā sastāvā, kā tiek uzskatīts, ir aptuveni 200–300 vīru.

Analītiķi uzsver, ka šis gadījums ir spilgtākais pierādījums tam, ka Āfrikas korpusa loma Sāhelas reģionā sniedzas krietni tālāk par oficiāli deklarēto cīņu pret džihādistu kustībām — Krievija arvien vairāk kļūst par instrumentu, kas pasargā pašus militāros režīmus. Kontroles risku analītiķe Beverlija Ohiena uzsvēra, ka šāda iejaukšanās nesniedz pilnīgu stabilitāti, taču dod militārajām valdībām "politisko dzīvības līniju".

Nedrošība saglabājas

Generālis Abduraāhamans Tiani 2023. gada jūlijā nāca pie varas, apsūdzot iepriekšējo valdību nespējā tikt galā ar džihādistu vardarbību. Tomēr trīs gadus vēlāk situācija joprojām nav atrisināta — grupējumi, kas saistīti ar al-Qaeda un Islāma Valsti, turpina uzbrukumus Tillabéri un Dosso reģionos. Analītiķi norāda, ka nemiers armijā liecina par ilgstošu neapmierinātību starp karavīriem, kuri jūtas nepietiekami atbalstīti.

Nigēra, tāpat kā kaimiņvalstis Mali un Burkinafaso, ir izraidījusi Francijas karaspēku un veidojusi savu identitāti ap suverenitātes un pankontinentālisma retoriku, vienlaikus kļūstot arvien atkarīgāka no Krievijas atbalsta. Analītiķi skaidro, ka Krievijai ir izdevīgi saglabāt draudzīgas valdības, jo tas nostiprina tās starptautisko ietekmi un nodrošina piekļuvi resursiem, piemēram, urānam Nigērā un zeltam Mali.

Vienlaikus kara turpināšanās Ukrainā ierobežo, cik plaši Krievija var paplašināt savu klātbūtni Āfrikā. Eksperti uzskata, ka Maskava koncentrējas uz salīdzinoši nelieliem, bet ietekmīgiem iejaukšanās gadījumiem — valdību un galvaspilsētu aizsardzību —, jo tas prasa mazāk resursu nekā plaša mēroga karadarbība pret nemierniekiem.