Krievijas algotņu palīdzība apspiest sacelšanos Nigērā atklāj varas atkarību no Maskavas
Krievijas Āfrikas korpusa iesaiste Nigēras kareivju sacelšanās apspiešanā nedēļas nogalē parādīja, cik lielā mērā valdošā huntas vara ir atkarīga no Maskavas atbalsta, lai gan tā savu 2023. gada apvērsumu skaidroja ar vēlmi atgūt suverenitāti.
Sestdien pēc naktī notikušām intensīvām kaujām Nigēras galvaspilsētā Niameijā valsts militārā valdība lūdza un saņēma Krievijas Āfrikas korpusa palīdzību, lai atgūtu kontroli no neapmierinātiem karavīriem, kuri bija uzbrukuši vairākiem svarīgiem objektiem un ieņēmuši nozīmīgu militāro bāzi pie lidostas. Krievijas vēstnieks Niameijā Viktors Voropajevs paziņoja, ka iejaukšanās palīdzējusi "apspiest sacelšanos".
Eksperti norāda, ka Āfrikas korpuss sniedza izšķirošu gaisa un sauszemes atbalstu, palīdzot valdībai uzticīgiem spēkiem atgūt 101. gaisa bāzi — vienu no galvaspilsētas stratēģiski svarīgākajiem objektiem. Analītiķi uzskata, ka sacelšanos izraisīja pasliktinošies drošības apstākļi valstī, jo hunta nav spējusi apturēt ilgstošo un nāvējošo džihādistu nemieru vilni.
Novērotāji, tostarp organizācijas All Eyes on Wagner pārstāve Lū Osborna, uzsver, ka Krievijas galvenais solījums esot bijis nodrošināt režīma aizsardzību, un šo solījumu tā arī pildot. Analītiķe Beverlija Očiena piebilst, ka Āfrikas korpusam ir tiešas intereses saglabāt ģenerāļa Abdurahmanes Tiani varu, jo tas ir priekšnoteikums to turpmākai klātbūtnei valstī.
Pretrunīga suverenitātes retorika
Līdzīgi kā kaimiņvalstis Burkinafaso un Mali, arī Nigēra pēc 2023. gada apvērsuma un saraušanas ar bijušo koloniālo varu Franciju vērsās pēc drošības palīdzības pie Krievijas. Dakāras domnīca Timbuktu Institute norāda, ka ārēja partnera iesaiste iekšējas krīzes risināšanā rada pretrunu ar huntas deklarēto drošības suverenitāti.
Analītiķis Čārlijs Verbs uzsver, ka ārējs atbalsts formāli nenoliedz suverenitātes retoriku, taču liecina, ka valstis vienkārši ir nomainījušas vienu drošības atkarību pret citu, savukārt neatkarības naratīvs galvenokārt kalpo huntas varas leģitimizēšanai.
Ierobežotas iespējas cīņā ar džihādistiem
Sacelšanās laikā Nigēra nesaņēma palīdzību no sabiedrotajām Mali un Burkinafaso, lai gan valstis kopā ar Nigēru veido konfederāciju ar paziņotu 5000 karavīru kopīgo armiju. Arī Krievijas spēki nav spējuši izbeigt džihādistu apdraudējumu — aprīlī Mali ziemeļos krita pilsēta Kidala, kas atklāja Āfrikas korpusa ierobežotās iespējas. Krievu militārais eksperts Sergejs Eledinovs gan norāda, ka militārs izvietojums per se nevar atrisināt politisku krīzi.
Nigēras valsts televīzija par sacelšanos vainoja Franciju, kuru bieži apsūdz mēģinājumos destabilizēt bijušo koloniju — apsūdzības, ko atbalsta arī Krievijas ārlietu ministrija, sauktu dumpiniekus par Eiropas bijušo koloniālo varu iekurinātiem ekstrēmistiem.
