Krievijas amatpersonas un mediji izmanto nekārtības Francijā, lai kritizētu Eiropu
Pēc vardarbīgām nekārtībām un masveida protestiem Francijā par izglītību un dzīves dārdzību Kremļa pārstāvji un Krievijas valsts mediji runā par Eiropas krīzi. Maskava noraida apsūdzības, ka būtu iesaistīta protestos.
Pēc nedēļas nogales, kad Francijā notika vardarbīgas nekārtības plašu protestu laikā pret izglītības politiku un dzīves dārdzību, Krievijas amatpersonas un valsts mediji sākuši plaši komentēt notikumus. Reakcijas svārstās no atklāta gandarījuma līdz nosodošiem mācību toņiem pret Rietumiem, ar kuriem Maskava ir pretstatē.
Kremļa un ārlietu ministrijas paziņojumi
Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs pirmdien teica, ka Eiropa piedzīvo "lielu krīzi", bet nekārtības jau "robežojas ar haosu". Viņš to nosauca par attiecīgo valstu iekšēju lietu un noraidīja pieņēmumus par Krievijas iesaisti, sakot, ka šādus apvainojumus vairs nopietni neuztver pat pašā Eiropā.
Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova svētdien kritizēja Eiropas "dubultstandartus" attieksmē pret protestiem. Viņa citēja Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, kurš solījis nepiekāpties pret vardarbīgiem nemiernieku grupām, un jautāja, kur šajā situācijā ir cilvēktiesības un vārda brīvība. Piektdien viņa apsūdzēja Francijas valdību naudas novirzīšanā Ukrainai, nevis skolu vajadzībām; stāstījums par Kijivas vadību kā neonacistiem ir atspēkots.
Kremļa īpašais sūtnis Kirils Dmitrijevs sociālajā tīklā X nekārtības nosauca par "Eiropas pašnāvniecisko krišanu" un vainoja migrācijas politiku. Federācijas padomes komisijas vadītājs senators Aleksejs Puškovs situāciju Francijā raksturoja kā "pilsoņu karu".
Valsts mediju vērtējumi
Kanāla RT galvenā redaktore Margarita Simonjana ironiski komentēja protestus Francijā, Itālijā un Albānijā. Laikraksts Kommersant norādīja, ka policija var izklīdināt pūli, taču pārliecināt cilvēkus, ka prezidents uzklausa viņu problēmas, ir grūtāk. Vedomosti citēja Franču-krievu pētniecības centra Observo direktoru Arno Djubjēnu, kurš paredz iespējamus jaunus protestus līdz Makrona pilnvaru beigām pēc septiņiem mēnešiem. Politologs Iļja Graščenkovs aģentūrai TASS sacīja, ka protesti atspoguļo reālas sociālekonomiskās problēmas.
Avīze Izvestija vairāk pievērsās premjerministra Sebastjēna Lekornī paziņotajai komandantstundai atsevišķās pilsētās.
