Krievijas armijā organizētā noziedzība kļuvusi par problēmu, kuru Maskava nespēj atrisināt

Krievijas armija jau sen ir saskārusies ar organizētās noziedzības problēmu, kas ir dziļi iesakņojusies valsts sistēmā. Pirms pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Krievijas armija tika uzskatīta par otro spēcīgāko pasaulē, taču realitātē tajā vienmēr pastāvējusi paralēla noziedzīga struktūra. Pazīstamākā izpausme ir "dedovščina" – vecāko iesaucamo psiholoģiskā un fiziskā vardarbība pret jaunākajiem, kas nereti izraisa nopietnus ievainojumus un pat nāvi.

Tomēr organizētā noziedzība armijā ietver daudz plašāku darbību spektru: armijas noliktavu iztukšošanu, nelegālu narkotiku un citu preču ražošanu militārajās vienībās, kontrabandu no ārvalstu bāzēm, izspiešanu un pat "privāto armiju" algošanu no militāro vienību vidus.

Pēc tam, kad Krievijas karš Ukrainā nonāca strupceļā, Maskava sāka masveidā vervēt ieslodzītos un aizdomās turamos, sākumā ar Vāgnera privātās militārās kompānijas starpniecību, bet vēlāk tieši ar Aizsardzības ministrijas līdzdalību. Lai gan tas papildināja karavīru skaitu, tas radīja jaunu un pieaugošu problēmu – noziedzība pārņēma veselas militārās vienības, izraisot tipisku izspiešanu, spīdzināšanu un slepkavības. Prostitūcija un nelegāla narkotiku un alkohola tirdzniecība kļuvusi par ikdienu. Noziedzīgās grupas piesavinās daļu no maksājumiem, kas paredzēti iesauktajiem, un sūtījumi ģimenēm netraucē. Karavīru sišana un ierakstu nosūtīšana viņu ģimenēm ir ierasta prakse, lai izspiestu naudu.

Krievijas armija nemaz nemēģina mainīt šo situāciju, jo tā ir pārāk sarežģīta un turklāt izdevīga daudzām pusēm. Militārā vadība gūst labumu, jo nav nozīmes, vai karavīrus uz uzbrukumu dzen kliedzošs virsnieks vai noziedznieku spīdzināšana. Virsnieki var iedzīvoties un iegūt papildu kontroli. Noziedznieki dabiski gūst labumu un var atļauties greznību. Savukārt karavīri var izpirkt sevi no uzbrukumiem, ja viņiem ir nauda.

Šāda sistēma iznīcinātu jebkuru normālu armiju, bet Krievijas gadījumā tā darbojas gan vājinoši, gan stiprinoši – zādzības vienmēr ir bijušas norma, kas jau ir iebūvēta sistēmā. Lai gan noziedzība armijā pastāvējusi vienmēr, tās ietekmi pastiprināja kari Ukrainā 2014. gadā, Sīrijas pilsoņu karš 2015. gadā un vēl vairāk – 2022. gada iebrukums. Atsevišķa kategorija ir Čečenijas kontrole, izmantojot organizēto noziedzību, kas ieņēmusi valsts struktūras formu un tiek izmantota arī pret Ukrainu.

Noziedzība frontē ir tik dziļi iesakņojusies, ka tā kavē karadarbību, bet sistēma pietiekami labi darbojas, lai organizētu tā sauktos "gaļas uzbrukumus". Krievijas problēma ir tā, ka pēc kara beigām noziedzīgā sistēma lielā apjomā ieplūdīs civilajā dzīvē, bet nepametīs armiju. Noziedzība ir iekodusi sistēmā tik dziļi, ka no tās atbrīvoties nav iespējams. Šīs noziedzigās struktūras pārveido Krieviju un pēc kara meklēs izeju ārpus tās robežām, radot milzīgu spiedienu uz kaimiņvalstīm. Kremlis cerēja izmantot noziedziniekus, lai uzvarētu karā, bet tas ir kļuvis par vienu no iemesliem, kāpēc Putins nevar karu izbeigt.