Krievijas bezpilota lidaparāta uzbrukumā cietis Kijivas Pečerskas lavras Debesbraukšanas katedrāle

Uzbrukums un postījumi

2026. gada 15. jūnijā Kijivas Pečerskas lavras Debesbraukšanas katedrāle cieta Krievijas bezpilota lidaparāta uzbrukumā, kas izraisīja ugunsgrēku. Ugunsgrēks tika lokalizēts pulksten 8:35 pēc vietējā laika, bet katedrāles jumts un kupoli tika bojāti. Lavras rezervāta direktors Maksims Ostapenko norādīja, ka postījumi ir “ļoti nopietni” un skāruši vairākus valsts nozīmes kultūras pieminekļus. Ukrainas Kultūras ministrija paziņoja, ka bojājumi skāruši arī Nacionālās vēstures muzeja krātuvi, Grāmatu muzeju, Nacionālo vēstures bibliotēku un citas iestādes.

Vissmagāk cieta Debesbraukšanas katedrāle – lavras galvenā dievnama. Ukrainas mediji vēstīja, ka nopietni bojāts ikonostass, sienas gleznojumi un freskas. Tiešs trieciens tika nodarīts Stefanivskas sānu kapelai, pēc kura izcēlās spēcīgs ugunsgrēks. Katedrāles vērtīgās ikonas un relikvijas tika izglābtas, pateicoties mūku un glābēju koordinētai rīcībai.

Bojāts arī Ivana Kuščņika tornis, kas celts 17.–18. gadsimta mijā, un blakus esošais “Mistetskyi Arsenal” kultūras komplekss, kura jumts arī aizdegās.

Vainas apmaiņa

Ukrainas Drošības dienests paziņoja, ka katedrāli ap pulksten 1:50 naktī trāpījis Krievijas dronu trieciens, publicējot fotogrāfijas ar dronu atlūzām, kuru komponenti ražoti Tatarstānā esošajā Alabugas speciālajā ekonomiskajā zonā. Krievijas Aizsardzības ministrija savukārt apgalvoja, ka ugunsgrēku izraisījusi ukraiņu Patriot raķetes “kļūme”, apgalvojot, ka “Kijivas režīmam” piegādātas “nederīgas raķetes”.

Debesbraukšanas katedrāles vēsture

Kijivas Pečerskas lavras dibināšana datēta ar 11. gadsimtu. 1073. gadā tika ielikts Debesbraukšanas katedrāles pamats, kas pabeigts 1078. gadā. Tās celtnieki, visticamāk, bija ārzemnieki no Konstantinopoles. Katedrāles kupola apjoms pārsniedz Sv. Sofijas katedrāli Kijivā. Sākotnējais viduslaiku plāns – kvadrātā ierakstīts krusts ar kupolu centrā – kļuva par paraugu daudzām citām baznīcām.

Katedrāle vairākkārt iznīcināta un atjaunota: 1230. gada zemestrīce, 1240. gada mongoļu iebrukums, 1718. gada ugunsgrēks, 1918. gada boļševiku artilērijas apšaude. 1941. gada novembrī, vācu okupācijas laikā, katedrāle tika uzspridzināta (gandrīz pilnībā iznīcināta). 1998.–2000. gadā to atjaunoja baroka stilā, un 2000. gada 24. augustā to iesvētīja. 2026. gada janvārī lavra jau cieta postījumus, kad tika bojāta Tālo alu ieeja un Sv. Annas ieņemšanas baznīca.

Starptautiskā reakcija

UNESCO nosodīja uzbrukumu. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicināja G7 valstis nereaģēt bezdarbīgi. Francijas prezidents Emanuels Makrons norādīja, ka trieciens Kijivai ir vēl viens iemesls G7 darīt visu iespējamo, lai panāktu pamieru. Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Siba paziņoja, ka Ukraina uzsāks procedūras UNESCO ietvaros, lai panāktu atbildes reakciju uz “valsts barbarisma aktu”.

Citi kultūras objekti, kas cietuši

Uzbrukumā cieta arī Nacionālā Dovženko kinostudija, kurā tika iznīcināts lielākais un vecākais kostīmu krājums Ukrainā. Bojāts arī Dņipro Ērģeļu un kamermūzikas nams. Kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Ukrainas Kultūras ministrija fiksējusi 1913 bojātus vai iznīcinātus kultūras mantojuma objektus.