Krievijas cietumos ieslodzīti 20 Krimas žurnālisti, vairums no viņiem – Krimas tatāri
Krimas tatāru resursu centrs Kijivā paziņoja, ka Krievijas cietumos par profesionālo darbību atrodas 20 okupētās Krimas žurnālisti, no kuriem 13 ir Krimas tatāri. Aktīvisti aicina Ukrainu sākt sarunas par viņu atbrīvošanu, jo daudzu veselības stāvoklis esot kritisks.
Krievijas cietumos par savu profesionālo darbību šobrīd ieslodzīti 20 okupētās Krimas žurnālisti, no kuriem 13 pieder pie Krimas tatāru tautas. Par to preses konferencē Ukrainas galvaspilsētā Kijivā paziņoja Krimas tatāru resursu centrs – organizācija, kas nodarbojas ar Krimas tatāru tiesību jautājumiem. Krima ir Ukrainas pussala, ko Krievija okupējusi 2014. gadā.
Kas ir ieslodzīto vidū
Kā skaidroja centra valdes priekšsēdētājs un Krimas tatāru tautas medžlisa (tautas pārstāvniecības institūcijas) loceklis Eskenders Barijevs, runa galvenokārt ir par politieslodzītajiem. Tie ir cilvēki, kas dzīvoja Krimā vai ir tieši saistīti ar to, kā arī Ukrainas pilsoņi, kuri tur tika aizturēti un notiesāti okupācijas tiesās. Sarakstā ir arī tie, kurus aizturēja ārpus Krimas, un tie, kas notiesāti tā dēvētajā Nomana Čelebidžihana bataljona lietā.
Aicinājums sākt sarunas
Cilvēktiesību aktīvisti aicināja Ukrainu sākt sarunas, lai panāktu žurnālistu atbrīvošanu no Krievijas cietumiem. Viņi norādīja, ka daudzu ieslodzīto veselības stāvoklis ir kritisks.
Pasākumā uzsvēra, ka žurnālistu atbrīvošanu vai apmaiņu ir īpaši grūti panākt. Krimas tatāru resursu centra juriste Ludmila Korotkika sacīja, ka Krievija nevēlas ne atbrīvot, ne apmainīt trīs kategorijas: žurnālistus, Krimas tatārus un „Azovas bataljona” dalībniekus. Viņasprāt, tā ir patiesa problēma.
Žurnālistu izmeklēšanu centra galvenā redaktore Valentīna Samara aicināja sarunu komandu un starptautiskās cilvēktiesību organizācijas pievērst uzmanību nepieciešamībai aizsargāt Ukrainas žurnālistus. Aktīvisti vērsa uzmanību arī uz Krievijas opozīcijas vienaldzību pret Krimas tatāru politieslodzītajiem, jo īpaši žurnālistiem.
Vārda brīvības ierobežojumi
Pasākumā tika uzsvērts, ka pēc Krimas okupācijas 2014. gadā Krievija pussalā sāka sistemātiski ierobežot vārda brīvību. Daudzi neatkarīgie mediji un žurnālisti tika izdzīti no Krimas, vajāti vai piespiesti pārtraukt darbu. Tie, kas palika, turpina strādāt pastāvīga riska apstākļos.
