Krievijas Dome atbalsta iesaukto dienestu Ārkārtas situāciju ministrijas ugunsdzēsības vienībās
Krievijas Valsts dome pirmajā lasījumā pieņēmusi likumprojektu, kas ļautu iesaukt jauniesaucamos Ārkārtas situāciju ministrijas Federālā ugunsdzēsības dienesta militārajās vienībās. Mērķis ir mazināt personāla trūkumu, ko izraisījušas zemās algas.
Krievijas parlamenta apakšpalāta Valsts dome pirmajā lasījumā pieņēmusi likumprojektu, kas ļautu obligātā militārā dienesta karavīriem dienēt Ārkārtas situāciju ministrijas Federālā ugunsdzēsības dienesta militārajās vienībās. Likumprojekta paskaidrojumā norādīts, ka tas palīdzētu mazināt dienesta pašreizējo personāla trūkumu.
Paplašināta vienību darbības joma
Pašlaik šīs militārās vienības darbojas tikai slēgtajās un federālajās teritorijās, kā arī sevišķi svarīgos un augsti aizsargājamos objektos. Likumprojekts paplašinātu to atbildības zonu, kā pamatojumu minot „globālo ģeopolitisko situāciju”, „iespējamos draudus no nedraudzīgām valstīm”, kā arī vajadzību aizsargāt iedzīvotājus un ekonomiskos objektus, tostarp „bruņotu konfliktu zonās”.
Laikraksts „Parlamentskaya Gazeta” ziņo, ka vienības drīkstētu dzēst ugunsgrēkus un veikt glābšanas darbus arī parastās pilsētās un ciemos, kā arī civilajos objektos. Tomēr iesaucamos nedrīkstētu sūtīt uz „speciālās militārās operācijas” zonu, kā Krievija dēvē karu Ukrainā, vai uz reģioniem, kur ir spēkā pretterorisma operācijas režīms.
Personāla trūkuma cēloņi
Ārkārtas situāciju ministrs Aleksandrs Kurenkovs par plāniem ugunsdzēsējos izmantot iesaucamos pirmoreiz publiski runāja februārī. Ministrija cer risināt problēmu, ko radījusi darbinieku aizplūšana zemo algu dēļ.
Personāla trūkumu ziņojuši arī Iekšlietu ministrija un Federālais cietumu dienests. Pēc izdevuma „iStories” datiem, situācija pasliktinājusies Krievijas un Ukrainas kara laikā: cilvēki, kas agrāk izvēlētos šīs iestādes, tagad slēdz līgumus ar Aizsardzības ministriju, jo karā maksā vairāk.
Ukraina uzbrūk mērķiem ne tikai frontes līnijā un tuvējos reģionos, bet visā Krievijā. Droni apšauda naftas objektus, noliktavas un datu centrus, un triecieni bieži izraisa lielus ugunsgrēkus.
