Krievijas droni apdraud Ukrainas robežpunktus ar Poliju un Moldovu, kamēr frontē ofensīva bremzējas
Krievija ar dronu triecieniem apdraud Ukrainas robežšķērsošanas vietas ar Poliju un Moldovu, apgrūtinot arī Rietumu amatpersonu ceļus uz Kijevu, savukārt Krievijas sauszemes ofensīva Ukrainas austrumos zaudē spēku.
Krievija turpina uzbrukumus, kas vērsti pret Ukrainas robežas infrastruktūru — jo īpaši pret robežšķērsošanas punktiem ar Poliju un Moldovu. Šie triecieni norisinās teritorijās, kuras līdz šim tika uzskatītas par salīdzinoši mierīgām, taču tagad tās nonākušas Krievijas dronu darbības zonā.
Uzbrukumi rada tiešus riskus arī Rietumu amatpersonām, kuras dodas uz Ukrainas galvaspilsētu Kijevu, jo ceļi, kas šķērso robežu ar Poliju, ir viens no galvenajiem maršrutiem, ko izmanto ārvalstu delegācijas un diplomāti, dodoties uz Ukrainu.
Frontes situācija austrumos
Vienlaikus ziņots, ka Krievijas sauszemes spēku ofensīva Ukrainas austrumu daļā zaudē tempu. Pēc mēnešiem ilgušiem uzbrukumiem Krievijas armijas virzība uz priekšu ir apstājusies vai būtiski palēninājusies, liecinot, ka kara piepūle sauszemes frontē nesasniedz iepriekšējos rezultātus.
Šāda situācija — spēcīgāki triecieni pret robežas infrastruktūru, taču pieticīgāki panākumi sauszemes kaujās — norāda uz iespējamu Krievijas taktikas pārbīdi. Ja tiešā virzība frontes līnijā kļūst arvien grūtāka, uzbrukumi pret robežpunktiem un piegādes maršrutiem var kalpot kā alternatīvs veids, kā radīt spiedienu uz Ukrainu un tās starptautiskajiem sabiedrotajiem.
Robežšķērsošanas vietu apdraudējums var arī sarežģīt humānās palīdzības un militārā atbalsta piegādi Ukrainai, kā arī ietekmēt Rietumu valstu gatavību sūtīt savus pārstāvjus uz Kijevu klātienes vizītēs. Situācija joprojām tiek vērota, un precīzāki dati par triecienu sekām un frontes stāvokli var kļūt zināmi tuvākajās dienās.
