Krievijas drons sasniedzis NATO raķešu vairoga teritoriju Polijā; armija to nenošāva
Šā gada septembrī bezpilota lidaparāts sasniedzis NATO pretraķešu vairoga bāzi Redzikovā Polijā, un to apsargājošie karavīri zvanījuši ārkārtas dienestiem, jo dronu nenošāva. Aizsardzības ministrija nekomentē, vai armija vispār mēģinājusi to darīt.
Polijā atkal raisījušies jautājumi par valsts spēju aizsargāties pret Krievijas dronu iebrukumiem pēc jauna incidenta pie NATO pretraķešu aizsardzības sistēmas Redzikovā.
Šā gada septembrī bezpilota lidaparāts sasniedzis šo stratēģiski nozīmīgo objektu, un to apsargājošie karavīri zvanījuši uz ārkārtas palīdzības numuru 112. Polijas militārpersonas dronu pie Redzikovas nenošāva, un aizsardzības ministrija atsakās sniegt skaidrojumu, vai armija vispār mēģinājusi to izdarīt.
Salīdzinājums ar iepriekšējo gadu
Notikums kontrastē ar pagājušā gada septembri, kad Polijas bruņotie spēki no 19 Krievijas dronus, kas iekļuva valsts gaisa telpā, notrieca četrus. Lai gan toreiz notriekto dronu skaits bija zems salīdzinājumā ar kopējo iebrukušo dronu skaitu, šogad reģistrētais gadījums, kad drons sasniedzis tieši NATO raķešu vairoga teritoriju un netika notriekts nemaz, tiek uztverts kā vēl nopietnāks brīdinājuma signāls.
Redzikovas bāze ir daļa no NATO pretraķešu aizsardzības infrastruktūras, un tās aizsardzība tiek uzskatīta par īpaši svarīgu alianses drošībai. Fakts, ka drons spējis sasniegt šo objektu bez veiksmīgas pretdarbības, un ka aizsardzības ministrija atsakās skaidrot notikušo, ir atjaunojis sabiedrības un ekspertu šaubas par Polijas gaisa telpas aizsardzības sistēmu efektivitāti pret dronu draudiem.
Ministrijas klusēšana par to, vai vispār tika mēģināts dronu notriekt, rada papildu neskaidrību par reālo situāciju un armijas rīcības spējām šādos gadījumos.
