Krievijas dubultā droņu triecienā tirdzniecības centrā Krivijrihā gājuši bojā 15 cilvēki

Krievijas veiktā divviļņu droņu uzbrukumā lielākajam tirdzniecības centram Ukrainas pilsētā Krivijrihā gājuši bojā vismaz 15 cilvēki, paziņojuši vietējie amatpersonas. Vēl 130 cilvēki, tostarp 23 bērni, guvuši ievainojumus. Ziņots, ka drupās var atrasties vēl citi cilvēki.

Dņipropetrovskas apgabala vadītājs Oleksandrs Hanža piektdien vakarā apstiprināja 15 bojāgājušos, no kuriem divi miruši vēlāk slimnīcā. No 130 ievainotajiem 29 stāvoklis novērtēts kā smags. Pastāv bažas, ka bojāgājušo skaits var pieaugt. Glābēju komandas no četriem citiem Ukrainas reģioniem steidzami norīkotas palīdzēt meklēšanas darbos.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kura dzimtā pilsēta ir Krivijrihs, uzbrukumu nosaucis par "absolūti ciniskim un nicīgu", norādot, ka tas noticis "divos viļņos" — otrais trieciens bijis vērsts pret glābējiem notikuma vietā. BBC pārbaudītā filmiņā redzams, kā otrs drons trāpa jau degošajā ēkā.

Krivijriha mērs Oleksandrs Vilkuls stāstīja, ka Krievijas droņi lidojuši "ārkārtīgi zemā augstumā", uzbrucējus dēvējot par "dzīvniekiem". Pēc viņa vārdiem, ir cilvēki, kas nav sazvanāmi un ir pazuduši bez vēsts.

Uzbrukums seko Kijivas triecienam

Dienu pirms tam vismaz 17 cilvēki gāja bojā un vairāk nekā 40 tika ievainoti Krievijas plaša mēroga raķešu un droņu uzbrukumā Ukrainas galvaspilsētai Kijivai. Naktī cietuši dzīvojamie kvartāli un noliktavas visā pilsētā, bojāta arī bērnu slimnīca un skola.

Savukārt piektdien Ukrainas militārie spēki paziņoja, ka veikuši triecienus pret naftas pārstrādes rūpnīcu un militāro lidlauku Krievijas teritorijā. Pēdējos mēnešos Ukraina pastiprinājusi uzbrukumus Krievijas energoobjektiem, kā arī lielākā tiešsaistes mazumtirgotāja Wildberries noliktavām, uzskatot tos par leģitīmiem mērķiem, jo tie palīdz finansēt Krievijas karu.

Krievijas puse uzbrukumu Krivijriham oficiāli nav komentējusi. Krievijas prezidents Vladimirs Putins pilna mēroga iebrukumu Ukrainā sāka 2022. gada februārī, un pašlaik Maskava kontrolē aptuveni piektdaļu Ukrainas teritorijas valsts dienvidaustrumos.