Krievijas ekonomikas eksperti brīdina: kara izmaksas var novest pie sociālas krīzes

Britu izdevums “The Times” vērš uzmanību uz arvien pieaugošo spriedzi Krievijas ekonomikā, ko radījis ilgstošais karš pret Ukrainu. Izdevums atgādina par skandālu ap valsts attīstības korporācijas VEB galveno ekonomistu Andreju Klepaču, kurš Maskavas biržas diskusijā publiski atzina, ka Krievija nevar uzvarēt izsīkuma karā un ka valstī valdošā pārliecība par Ukrainas sabrukumu ir ilūzija. Pēc šiem izteikumiem, kas nonāca medijos, Klepačs tika atlaists no amata.

“The Times” norāda, ka Klepača paustais viedoklis Krievijas banku aprindās esot plaši izplatīts, un viņa galvenā kļūda bijusi nevis pati kritika, bet gan situācijas salīdzināšana ar noskaņojumu Krievijā pirms 1917. gada revolūcijas, tādējādi saistot ekonomiskās grūtības ar iespējamu sociālu nestabilitāti.

Plaisa starp ekonomiku un aizsardzības sektoru

Izdevuma vērtējumā Krievijas sistēmā aizvien skaidrāk redzama pretruna starp ekonomikas tehnokrātiem un militārā sektora interesēm. Vladimirs Putins pieprasa samazināt civilajiem mērķiem paredzētos budžeta izdevumus par labu kara finansējumam, savukārt daļa uzņēmēju izvēlas izvest kapitālu no valsts, nevis atklāti iebilst pret varas kursu.

Krievijas oficiālā izaugsmes prognoze 2026. gadam jau samazināta līdz 0-1%, centrālā banka brīdina par stagflācijas risku, savukārt budžeta deficīts pieaug uz sarūkošu energoresursu ieņēmumu fona. Īpaši smagi cieš mazie uzņēmumi, kuriem komerckredītu likmes pārsniedz 24%, kamēr aizsardzības nozares uzņēmumi saņem subsidētus aizdevumus. Fizisko personu bankrotu skaits valstī sasniedzis rekordlīmeni.

“The Times” min arī Ukrainas dronu triecienus tirdzniecības platformas Wildberries noliktavām, uzsverot, ka mazo uzņēmumu masveida bankroti varētu apdraudēt arī Krievijas banku sektoru. Solītā “lielā slava” kara noslēgumā arvien vairāk izskatoties pēc ilūzijas, kurai tic tikai visuzticīgākie Putina atbalstītāji.