Krievijas GRU dedzināšanas operācijā izmanto parastus cilvēkus kā „vienreizlietojamos aģentus”
Lietuvas un Polijas prokurori apsūdz desmit vīrus par dedzinātāju sūtījumu plānošanu Krievijas militārās izlūkdienesta GRU uzdevumā. Viens no apsūdzētajiem ir Latvijā dzīvojošs ukrainis Vasilijs Kovačs, kurš noliedz apzinātu sadarbību ar izlūkdienestu.

Lietuvas un Polijas prokurori apsūdz desmit vīrus par dedzināšanas uzbrukumu plānošanu un veikšanu ar kurjersūtījumu palīdzību vairākās Eiropas valstīs Krievijas militārās izlūkdienesta GRU uzdevumā. Pieci apsūdzētie stāsies tiesas priekšā Lietuvā, pieci — Varšavā. Visi desmit apgalvo, ka apzināti nav strādājuši Krievijas izlūkdienestam, un noliedz terorisma apsūdzības.
Viens no apsūdzētajiem ir 63 gadus vecais ukrainis Vasilijs Kovačs, kurš Latvijā dzīvo vairāk nekā 30 gadus. Latvijas Valsts drošības dienests viņu aizturēja 2025. gada 1. martā mājā uz dienvidaustrumiem no Rīgas. Kratīšanā izņēma telefonus, SIM kartes, dokumentus, pistoli ar nopīlētu sērijas numuru, AK bajoneti un mobilo sakaru slāpētāju. Vēlāk Kovačs tika nodots Lietuvai, kur viņu apsūdz terora aktu plānošanā. Viņš ir apcietinājumā jau vairāk nekā gadu.
Kā darbojās sūtījumu shēma
Saskaņā ar Lietuvas Ģenerālprokuratūras materiāliem Kovačs 2024. gada jūnijā pēc lūguma caur Telegram paņēma sūtījumu Rīgā un aizveda uz Viļņu. Viņš apgalvo, ka to darījis bez atlīdzības un uzskatījis par nevainīgu pakalpojumu paziņai. Jūlijā viņš veica otru braucienu, pārvadājot it kā „augstas kvalitātes masāžas spilvenus”. Izmeklētāji uzskata, ka spilveni bija pārveidoti, lai paslēptu uzliesmojošas ierīces.
Sūtījumu ķēdē iesaistījās vairāki starpnieki dažādās valstīs. Divus sūtījumus Viļņā nodeva DHL birojā, adresētus uz Londonu un Birmingemu. 2024. gada 20. jūlijā Leipcigas lidostā sūtījums aizdegās pirms iekraušanas DHL kravas lidmašīnā; uguns izplatījās gaisa kravas konteinerā. Divas dienas vēlāk aizdegās otrs sūtījums noliktavā Birmingemā. Vēl viens sūtījums 21. jūlijā aizdegās kravas automašīnā pie Varšavas.
„Vienreizlietojamie aģenti”
Lietuvas Valsts drošības departamenta ziņojumā šis gadījums raksturots kā atbilstošs GRU pēdējos gados izmantotajai metodei. Tā kā Krievijas pašu virsniekiem pēc 2018. gada Skripaļa slepkavības mēģinājuma un pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir grūtāk darboties Eiropā, GRU arvien biežāk piesaista cilvēkus caur starpniekiem un tādām ziņojumapmaiņas lietotnēm kā Telegram. Šādi „zema līmeņa aģenti” bieži darbojas naudas dēļ, veic atsevišķus uzdevumus un par plašāko operāciju zina maz. Pieķertos var aizstāt.
GRU nesniedza komentāru par izmeklētāju apgalvojumiem.


