Krievijas iedzīvotāji pāriet uz skaidru naudu, radot papildu spriedzi ekonomikai
Pieaugot nenoteiktībai kara dēļ, Krievijā pieaug skaidras naudas izņemšana, kas apgrūtina nodokļu iekasēšanu un pastiprina ekonomikas palēnināšanos.
Krievijā novērojama pastiprināta iedzīvotāju tieksme glabāt naudu skaidrā naudā, radot papildu spiedienu uz jau tā lēno kara ekonomiku. Saskaņā ar avota datiem, naudas apjoms apgrozībā būtiski palielinājās pēc tam, kad prezidents Vladimirs Putins 2022. gada septembrī izsludināja daļējo mobilizāciju, kā arī algotņu grupas "Vagner" dumpja laikā 2023. gada jūnijā. Šī pāreja apgrūtina valsts iespējas iekasēt nodokļus, laikā, kad budžeta deficīts pieaug un nepieciešami līdzekļi karam Ukrainā.
Krievijas ekonomika kopumā palēninās, lai gan naftas un gāzes sektors gūst labumu no naftas cenu kāpuma pēc Irānas kara. Maijā Krievijas Ekonomikas ministrija samazināja IKP prognozi 2026. gadam līdz 0,4%, kas būtu vājākais pieaugums kopš 2022. gada.
Lai palielinātu ieņēmumus, Kremlis janvārī paaugstināja PVN no 20% uz 22% un samazināja slieksni, no kura šis nodoklis jāmaksā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Tas daudzus jau tā grūtībās nonākušus uzņēmējus nostādījis uz izdzīvošanas robežas. Pieaugot nodokļu slogam un samazinoties peļņai, aptiekas, restorāni, skaistumkopšanas saloni un veikali arvien biežāk mudina klientus maksāt skaidrā naudā, lai daļu ienākumu paturētu "ēnas" sektorā.
Kāda tirgotāja no Pleskavas atzina, ka tirgū slēdzas soli pa solim, jo vairs nav izdevīgi strādāt. Lielākā daļa pārdevēju lūdz klientus maksāt skaidrā naudā, lai mazāk naudas nonāktu kasē. Arī Krievijas lielākās bankas "Sberbank" finanšu direktors Tarass Skvorcovs brīdinājis par "ļoti nopietnām pazīmēm", ka arvien vairāk uzņēmumu algu izmaksā "aploksnēs". Viņš norādīja, ka nauda neatgriežas banku sistēmā, bet paliek iedzīvotāju rokās.
Maijā veiktā Krievijas Mazo un vidējo uzņēmumu asociācijas "Opora Rossii" aptauja liecina, ka aptuveni 6% uzņēmēju ķērušies pie "pelēkajām shēmām", lai izvairītos no nodokļu sloga, tai skaitā neizmantojot kases aparātus. Skaidras naudas maksājumi palīdz uzņēmumiem samazināt apgrozījumu, lai nepārsniegtu PVN slieksni, bet algas skaidrā naudā ļauj izvairīties no sociālajām iemaksām.
Kremlim ēnu ekonomikas apkarošana kļuvusi par prioritāti. Pirms PVN paaugstināšanas Putins brīdināja, ka jaunie noteikumi nedrīkst virzīt uzņēmumus ēnā, un aicināja krasi samazināt nelegālo nodarbinātību.
Eksperti norāda, ka valdības dažādie pasākumi - gan mēģinājumi izspiest no iedzīvotājiem vairāk naudas caur nodokļiem un sodiem, gan mobilo sakaru izslēgšana drošības apsvērumu dēļ - savstarpēji viens otru grauj. Pēdējais apgrūtina nodokļu iekasēšanu, jo cilvēki nevar piekļūt bezskaidras naudas norēķiniem.
Neskatoties uz noguldījumu procentu likmēm, kas vietām sasniedz 10% (piemēram, "Sberbank" termiņnoguldījumiem), atgriežas padomju laika ieradums glabāt naudu "zem matrača". Centrālās bankas dati liecina, ka maijā iedzīvotāji izņēma no kontiem 550 miljardus rubļu, tostarp 200 miljardus no termiņnoguldījumiem. Kāds maskavietis stāstīja, ka vinila plates veikalā pārdevējs piedāvājis atlaidi, ja maksā skaidrā naudā, skaidrojot to ar augstākiem nodokļiem.
Maijā, kad pastiprinātas drošības apstākļos tika atslēgts mobilais internets, daudziem bija grūtības izņemt naudu, lai norēķinātos par pirkumiem. Kāda sieviete Maskavas centrā devās no bankomāta pie bankomāta, meklējot tādu, kurā vēl ir banknotes.
