Krievijas ietekmes operācijas Āfrikā vada persona, kas saistīta ar Tatjanu Ždanoku
Krievijas dezinformācijas aģentūru "African Initiative" Āfrikā vada Artjoms Kurejevs, kura vārds jau agrāk saistīts ar bijušo eiroparlamentārieti Tatjanu Ždanoku. Aģentūra darbojas paralēli Krievijas zelta izvešanai no Āfrikas valstīm kara finansēšanai.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā un Rietumu sankcijām Maskava aizvien vairāk paplašina ietekmes operācijas Āfrikā. Publiski sevi pozicionējot kā kontinenta "glābēju", Krievija patiesībā aizvien vairāk paļaujas uz Āfrikas zeltu, jo lielākā daļa tās pašas zelta rezervju ir iztukšota.
No "Vagner" līdz "African Initiative"
Jau kopš 2013. gada šādas operācijas ar kampaņu "Project Lakhta" vadīja "Vagner" grupējuma līderis Jevgeņijs Prigožins, izmantojot troļļu fermas un viltus mediju tīklu. Pēc Prigožina nāves 2023. gadā "Vagner" vienības Āfrikā pārstrukturētas par militārās izlūkošanas pārraudzītu organizāciju "Africa Corps", bet Maskavā tika izveidota valsts kontrolēta "ziņu" aģentūra "African Initiative", kas tagad uzskatāma par galveno Krievijas dezinformācijas instrumentu Āfrikā.
Saikne ar Ždanoku
Aģentūras vadītājs ir Artjoms Kurejevs, ko Eiropas Savienība 2024. gada decembrī iekļāva sankciju sarakstā par dezinformācijas kampaņām Eiropā. 2014. gadā, jau pēc Krimas aneksijas, bijusī Latvijas eiroparlamentāriete Tatjana Ždanoka lūdza izsniegt Kurejevam Šengenas vīzu, lai viņš varētu piedalīties viņas rīkotā forumā Eiropas Parlamentā. Igaunijas tiesa 2022. gadā Kurejevu identificējusi kā Krievijas drošības dienesta darbinieku. Ždanoka saistībā ar viņu kratīšanu pakļauta arī VDD 2024. gada jūlijā.
Cita aģentūras vadošā persona ir Igaunijas nepilsonis Maksims Reva, kurš bijis iesaistīts 2007. gada nemieros Tallinā un kuram Igaunija 2022. gadā anulēja uzturēšanās atļauju.
Zelta izvešana kara finansēšanai
Aģentūra cieši saistīta ar Krievijas Ārlietu ministriju, Valsts domi un akadēmiskajām institūcijām, tostarp MGIMO. Vienlaikus "Africa Corps" nostiprinājis kontroli pār zelta raktuvēm Sudānā, Mali un citviet, palīdzot apiet Rietumu sankcijas. Vien 2022.-2023. gadā no šīm valstīm kontrabandas ceļā izvests zelts vairāk nekā 2,5 miljardu dolāru vērtībā.
