Krievijas kara mērķi Ukrainā joprojām ir neskaidri; Putins tos pastāvīgi mainījis
Putins un citas amatpersonas kopš 2022. gada regulāri piemin «speciālās militārās operācijas» mērķus, taču to saturs laika gaitā būtiski mainījies – no «denacifikācijas» līdz «Donbasa atbrīvošanai», bet pēdējos gados palicis vispārīgs.
- jūnijā Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka Krievijas karaspēks darīs visu, lai sasniegtu «speciālās militārās operācijas» (SVO) mērķus. Tomēr joprojām nav skaidrs, ko šie mērķi īsti ietver. Kopš pilna mēroga kara sākuma 2022. gada 24. februārī to formulējums ir vairākkārt mainījies.
Sākotnēji Putins kā galvenos mērķus nosauca Ukrainas «demilitarizāciju un denacifikāciju», kā arī Donbasa iedzīvotāju aizsardzību no «genocīda». 2022. gada martā viņš uzsvēra, ka pamatmērķis ir glābt cilvēkus no genocīda. Aprīlī Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs precizēja, ka viens no galvenajiem mērķiem ir atjaunot pašpasludināto Doņeckas un Luhanskas republiku valstiskumu 2014. gada robežās.
-
gada maijā ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka Krievija nevēlas mainīt režīmu Ukrainā, bet gan nodrošināt drošību Austrumukrainas iedzīvotājiem. Decembrī Putins runāja par «Krievu tautas apvienošanu» kā mērķi. 2023. gada janvārī viņš norādīja, ka operācijas jēga ir izbeigt karu Donbasā, kas turpinās kopš 2014. gada.
-
gada jūnijā Putins atzina, ka mērķi mainās atbilstoši situācijai, bet paliek fundamentāli. 2023. gada decembrī viņš atkārtoti uzsvēra denacifikāciju, demilitarizāciju un Ukrainas neitrālo statusu. 2024. gada septembrī par primāro mērķi tika pasludināta Donbasa atbrīvošana. 2025. un 2026. gada izteikumos atkal tiek lietots vispārīgs formulējums par SVO mērķu sasniegšanu, neprecizējot to saturu.
Tādējādi četru gadu laikā Krievijas oficiālie kara mērķi ir svārstījušies no konkrētiem uzdevumiem līdz neskaidrai frāzei par «SVO mērķiem», atstājot neskaidrību par to, ko īsti Krievija vēlas panākt Ukrainā.
