Krievijas karš Ukrainā iznīcina arī ģimeņu atmiņas, ne tikai dzīvības

Krievijas okupācija Ukrainā turpina nodarīt postu, kas sniedzas tālāk par tiešajiem zaudējumiem cilvēku dzīvībās un veselībā. Karš pārtrauc arī atmiņu saites, kas savieno vairākas ukraiņu paaudzes savā starpā, radot zaudējumu, kuru grūti izmērīt materiālās vērtībās.

Mājas kā vairāk nekā sienas

Īpaša nozīme šajā kontekstā ir dzimtajām mājām. Tās nekad nav bijušas tikai sienas vai jumts virs galvas — tajās glabājas ģimeņu vēsture, personiskas atmiņas un liecības, kas veido cilvēka identitāti un piederības sajūtu. Kad šādas mājas tiek iznīcinātas kara darbībās, līdz ar tām pazūd arī daļa no tā, kas ukraiņus padara par tiem, kas viņi ir.

Nemateriāls zaudējums

Šis zaudējums bieži paliek ēnā, salīdzinot ar tiešajiem kara upuriem un redzamajiem materiālajiem postījumiem. Tomēr tas skar ne mazāk dziļi — ģimenes fotogrāfijas un citas liecības, kas parasti tiek nodotas no paaudzes paaudzē, kara rezultātā var pazust neatgriezeniski. Līdz ar fizisko infrastruktūru tiek iznīcināts arī nemateriālais mantojums, kas savieno pagātni ar tagadni.

Šī tēma atgādina, ka kara sekas neaprobežojas ar redzamiem postījumiem — sagrautām ēkām, ievainotiem un bojāgājušiem cilvēkiem. Karš ietekmē arī to, kā nākamās paaudzes varēs saprast un atcerēties savu ģimeņu vēsturi, jo daudzas liecības par to vienkārši vairs neeksistē.