Krievijas lidostas pastiprina degvielas ierobežojumus; ANO: maijs Ukrainai visnāvējošākais
Krievijas aviāciju skārusi degvielas krīze, lidostās ieviešot uzpildes limitus. Tikmēr ANO ziņo, ka maijā Ukrainā gājuši bojā vairāk nekā 270 civiliedzīvotāju, bet Kijiva lēš, ka Krievija diennaktī zaudējusi 1310 karavīru.
Degvielas trūkums apgrūtina Krievijas aviāciju
Krievijas lidostās, tostarp Mahačkalā, Mineralnije Vodi, Krasnodarā, Astrahaņā un Ņižņijnovgorodā, ieviesti ierobežojumi lidmašīnu uzpildei akūta aviācijas degvielas trūkuma dēļ. Piloti saņēmuši norādījumus par maksimālo degvielas daudzumu, ko drīkst uzpildīt – tikai tik, cik nepieciešams konkrētajam reisam. Piemēram, Mahačkalā reisam uz Dubaiju atļautas 8 tonnas, uz Minsku – 3,5 tonnas.
Kā vēsta Ukrainas mediji, maija beigās Krievijas aviokompānijas saņēmušas paziņojumus, ka Sanktpēterburgas, Jekaterinburgas, Ufas un citu pilsētu lidostās vairs nevar izpildīt visas degvielas piegādes saistības saskaņā ar esošajiem līgumiem. Biržas tirdzniecība ar aviācijas degvielu praktiski apstājusies – kopš 4. maija Sanktpēterburgas Starptautiskajā preču biržā nav noslēgts neviens darījums. Vairumtirdzniecības cenas sasniegušas rekordaugstu līmeni – 113 tūkstoši rubļu par tonnu, kas ir par 52% vairāk nekā marta sākumā.
Pēc izdevuma “Kommersant” avotu datiem, 1. jūnijā visā Krievijā pārdotas tikai trīs dzelzceļa cisternas ar aviācijas degvielu. Problēmas sākušās pēc Ukrainas veiksmīgajiem triecieniem Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām – maijā uzbrukts 16 rūpnīcām, kas būtiski samazinājis naftas pārstrādes apjomus valsts centrālajos reģionos. Reaģējot uz krīzi, Krievijas valdība no 1. jūnija līdz 30. novembrim aizliegusi aviācijas degvielas eksportu. Iepriekš tika ziņots arī par autodegvielas deficītu vairākos Krievijas reģionos, tostarp Sibīrijā, kur vietvaras ieviesušas benzīna normēšanu.
ANO: maijs – nāvējošākais mēnesis Ukrainas civiliedzīvotājiem
Apvienoto Nāciju Organizācijas dati liecina, ka 2026. gada maijs bijis asiņainākais mēnesis Ukrainas civiliedzīvotājiem pēdējo četru gadu laikā. Krievijas uzbrukumos dzīvību zaudējuši vairāk nekā 270 civiliedzīvotāju, bet gandrīz 1800 ievainoti. Tas ir gandrīz divreiz vairāk nekā pērn maijā. Lielākos zaudējumus izraisījuši raķešu un bezpilota lidaparātu uzbrukumi, no kuriem visvairāk cietuši lielo pilsētu, piemēram, Kijivas un Dņipro, iedzīvotāji, kas atrodas tālu no frontes līnijas. Pie frontes visvairāk upuru bijis maza darbības rādiusa dronu dēļ – tie nogalinājuši vairāk nekā 60 cilvēku un ievainojuši gandrīz 540, kas ir rekords kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma 2022. gada februārī.
Ukrainas ģenerālštābs: Krievijas zaudējumi pēdējā diennaktī – 1310 karavīru
Pēc Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba datiem, pēdējā diennaktī Krievijas armija zaudējusi aptuveni 1310 karavīru. Kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Krievijas kopējie zaudējumi, pēc Ukrainas aplēsēm, sasnieguši aptuveni 1,38 miljonus cilvēku. Tāpat ziņots par vienas tanks, 11 kājnieku kaujas mašīnu, 88 artilērijas sistēmu un vairāk nekā 2100 bezpilota lidaparātu iznīcināšanu. Krievija regulāri nepublicē savus zaudējumu datus, savukārt Ukraina neatklāj detalizētu savu aprēķinu metodiku.
