Krievijas nakts triecienos Ukrainā gājuši bojā vismaz 12 cilvēki
Naktī uz otrdienu Krievijas uzbrukumos Ukrainai gājuši bojā vismaz 12 cilvēki, tostarp Indijas pilsonis, un desmitiem ievainoti, paziņoja prezidents Volodimirs Zelenskis. Odesas apgabalā bez elektrības palikuši tūkstošiem mājsaimniecību, bet uzbrukums skāris arī robežas punktu ar Rumāniju.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka naktī notikušajos Krievijas uzbrukumos gājuši bojā vismaz 12 cilvēki, tostarp viens Indijas pilsonis, un desmitiem cilvēku ievainoti. Zelenskis norādīja, ka triecienu rezultātā Odesas apgabalā bez elektrības palikuši tūkstošiem ģimeņu, savukārt robežšķērsošanas punkts ar Rumāniju ticis apzināti bojāts.
Pēdējo dienu laikā Ukraina piedzīvojusi virkni ilgstošu Krievijas uzbrukumu, tostarp bombardēšanu dienas laikā, kas tiek vērtēts kā mēģinājums izsmelt kara plosītās valsts spēkus. Kijiva tikusi apšaudīta jau sesto dienu pēc kārtas.
Sekas skar arī citas valstis
Krievijas draudi, visticamāk, būs galvenā tēma arī neformālajā ES aizsardzības ministru sanāksmē Īrijas pilsētā Viklovā. Pastāv liecības, ka Vācija varētu būt gatava oficiāli vainot Krieviju pagājušajā mēnesī notikušajos incidentos Leipcigā.
Vācijas medijos parādījusies informācija, ka valsts iekšlietu un ārlietu ministri šodien varētu paziņot izmeklēšanas rezultātus par neizdevušos dronu uzbrukumu Ukrainas kravas lidmašīnai Leipcigā. To pagaidām oficiāli nav apstiprinājusi neviena no iesaistītajām ministrijām, taču Vācijas kanclers Frīdrihs Merці nesen mājienoja, ka valdības reakcija drīzumā sekos.
Arī citas valstis piedzīvojušas ar Krieviju iespējami saistītus starpgadījumus — svētdienas naktī Polijā aizdomās par dedzināšanu cietis dronu ražotnes objekts. Igaunija un Latvija otrdien uz īsu brīdi aktivizējušas gaisa trauksmes sistēmas, saņemot ziņas par droniem netālu no to gaisa telpas.
Īrijas aizsardzības ministre Helēna Makentī, atklājot sanāksmi, uzsvēra, ka sarunas notiek smaga izaicinājuma brīdī drošības jomā un ka ciešāka sadarbība nepieciešama vairāk nekā jebkad agrāk. ES ārlietu pārstāve Kaja Kallasa sacīja, ka galvenā uzmanība tiks pievērsta atbalstam Ukrainai, kā arī jūras drošībai un situācijai Libānā. Viņa arī paziņoja par plānu izveidot augsta līmeņa grupu no bijušajiem politiskajiem un militārajiem līderiem, tostarp no Apvienotās Karalistes un Ukrainas, lai pārskatītu atbildi uz pieaugošajiem militārajiem draudiem.
