Krievijas parlamentā virza nāvessoda atgriešanu korumpētām amatpersonām
Krievijas Valsts domē iesniegts likumprojekts, kas paredzētu nāvessoda piemērošanu amatpersonām par korupciju, kas apdraud valsts drošību un aizsardzības spējas.
Partijas „Taisnīgā Krievija” deputāti iesnieguši Valsts domē likumprojektu, kas paredz atjaunot nāvessodu par korupciju, kas apdraud valsts drošību un aizsardzības spējas. Partijas līderis Sergejs Mironovs paziņojumā Jekaterinburgā norādīja, ka pašreizējā likumdošana nav pietiekama, lai sodītu amatpersonas, kuru savtīga rīcība tieši apdraud pilsoņu drošību un valsts aizsardzības spējas.
Deputāti uzskata, ka šādi noziegumi pēc smaguma pakāpes pielīdzināmi spiegošanai un valsts nodevībai. Mironovs uzsvēra, ka korupcija aizsardzības būvju, militāro objektu celtniecībā, ieroču un munīcijas ražošanā un piegādēs armijai nav vienkārša zādzība, bet gan nodevība pret tēvzemi.
Likumprojekts paredz ieviest jaunu noziedzīga nodarījuma veidu – „korupcijas darbības, kas nodarījušas kaitējumu valsts aizsardzības spējai un pilsoņu drošībai”. Kā pamatojums tiek minēta līdzīga soda prakse Ķīnā, Vjetnamā un Taizemē, norādot, ka publiska nāvessodu izpilde Ķīnā ir efektīvs preventīvs līdzeklis.
Krievijā nāvessods formāli joprojām ir spēkā, taču kopš 1997. gada uz to attiecas moratorijs. Pēdējais nāvessods tika izpildīts 1996. gadā sērijveida slepkavam Sergejam Golovkinam, pazīstamam kā „Fišers”. Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā aicinājumi atcelt moratoriju izskanējuši vairākkārt. Jau 2024. gadā šādu ideju atbalstīja Krievijas Izmeklēšanas komitejas vadītājs Aleksandrs Bastrikins.
