Krievijas prezidents Putins Maskavā tikās ar Irānas drošības vadītāju Rezaei
Krievijas prezidents Vladimirs Putins Maskavā tikās ar Irānas Augstākās nacionālās drošības padomes sekretāru Mohsenu Rezaei, kurš nodeva Irānas augstākā līdera vēstuli. Rezaei paziņoja, ka Teherāna sarunas ar ASV nesāks, kamēr netiks izpildīti septiņi Irānas nosacījumi.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien Maskavā tikās ar Irānas Augstākās nacionālās drošības padomes sekretāru Mohsenu Rezaei. Tikšanās notika brīdī, kad pastiprinās diplomātiskie centieni izbeigt ASV un Izraēlas karu pret Irānu. Pēc Irānas valsts raidorganizācijas Press TV ziņām, Rezaei Putinam nodeva arī Irānas augstākā līdera Mojtabas Hamenei vēstuli. Tās saturs netika atklāts.
Par ko runāja
Rezaei stāstīja, ka sarunās aplūkoti reģionālās drošības jautājumi, kara beigu perioda kārtība un Krievijas atbalsts, lai tiktu izbeigta ASV „agresija” pret Irānu. Tāpat apspriesti plāni padziļināt sadarbību enerģētikā, tostarp būvēt gāzes vadus no Krievijas uz Irānu. Tie būtu paredzēti, lai mazinātu gāzes trūkumu Irānā un ļautu Krievijai pārdot gāzi Irānas kaimiņvalstīm.
Viņš norādīja, ka Putins atkārtoti apliecinājis gatavību palīdzēt izbeigt karu. Rezaei esot informējis Krievijas līderi arī par oktobra beigās Teherānā notikušo Irānas, Saūda Arābijas, Turcijas un Pakistānas tikšanos, ko Putins esot atzinīgi novērtējis. Vizīte bija plānota gandrīz mēnesi iepriekš, taču tika atlikta, jo reģionā notiek ikdienas diskusijas par militāro situāciju.
Irānas nosacījumi
Rezaei uzsvēra, ka Irāna neatvērs Hormuza šaurumu un nesāks sarunas ar ASV, kamēr Vašingtona neizpildīs septiņus Irānas izvirzītos nosacījumus. Centieni izbeigt konfliktu pagaidām koncentrējas uz Hormuza šauruma statusu, ASV blokādi Irānas ostām, sankcijām pret Irānu un kodolprogrammas sarunu atjaunošanu. Katara pastiprina diplomātisko darbību, jo pastāv bažas, ka ASV pēc vidusposma vēlēšanām varētu atsākt uzbrukumus. Otrdien ASV prezidenta Donalda Trampa Republikāņu partija zaudēja kontroli pār abām Kongresa palātām, un daudzi vēlētāju neapmierinātību saista ar cenu kāpumu, ko vainojot karā pret Irānu.
Kremlis savu tikšanās aprakstu uzreiz nepublicēja. Irānas ārlietu ministrs Abbass Aragči šajā laikā telefoniski sazinājās ar kolēģiem no Kuveitas, Saūda Arābijas, Omānas, Katara, Turcijas un Jordānijas.
Krievijas un Irānas attiecības
Abas valstis ir pakļautas plašām Rietumu sankcijām. 2025. gada janvārī tās parakstīja visaptverošu stratēģiskās partnerības līgumu, kas stājās spēkā tā paša gada oktobrī. Atšķirībā no Krievijas līguma ar Ziemeļkoreju tajā nav savstarpējās aizsardzības klauzulas. Irānas armijas pārstāvis Mohammads Akraminija sestdien teica, ka Irāna ir iegādājusies Krievijas Su-35 iznīcinātājus un gaida tos pēc kara beigām.
/nginx/o/2026/11/05/18019483t1h6c89.jpg)

