Krievijas triecienos Ukrainā gājuši bojā 28 cilvēki, vairāk nekā puse – vienā Priluku namā
Krievijas pēdējo uzbrukumu Ukrainai upuru skaits pieaudzis līdz 28. Visvairāk cilvēku gāja bojā Priluku pilsētā Černihivas apgabalā, kur raķete nopostīja piecstāvu dzīvojamo ēku.

Ukrainas iekšlietu ministrs Ivans Vihivskis paziņojis, ka Krievijas jaunākā uzbrukuma upuru skaits sasniedzis 28. Trešdien Krievija Ukrainu apšaudīja ar raķešu un dronu vilņiem.
Prilukos – 20 bojāgājušo
Smagākās sekas bija Prilukos Ukrainas ziemeļos, Černihivas apgabalā, kur Krievijas raķete sagrāva piecstāvu dzīvojamo namu. Pēc apgabala gubernatora Vjačeslava Čausa teiktā, tur dzīvību zaudēja 20 cilvēki, tostarp pieci bērni. Vietējās amatpersonas norādīja, ka pilsētā ievainoti aptuveni 55 cilvēki.
No nama atlūzām glābēji ar lāpstām un ekskavatoru pārmeklēja gruvešus, jo vairākas ēkas daļas bija sabrukušas. Ar kāpnēm viņi nokļuva augšējos stāvos un, strādājot uz leju, izglāba 15 cilvēkus.
Prezidents Volodimirs Zelenskis šo triecienu nosauca par vienu no Krievijas "zemiskākajiem". Viņš sacīja, ka krievi vēlējušies sit sāpīgi un demonstratīvi.
Trešdienas vakarā Kijivas prokurori ziņoja, ka galvaspilsētas piepilsētā nokritušas drona lauskas nogalinājušas divus cilvēkus.
Uzbrukumi ostām un kuģiem
Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka trāpījusi kuģim, kas devās uz Odesas ostu ar kravu Ukrainas armijai. Ministrija arī norādīja, ka droni skāruši Ukrainas ostu infrastruktūru, taču sīkāk neizklāstīja.
Bulgārijas prezidente Iliana Jotova trešdien vainoja Krievijas karu Ukrainā drošības pasliktināšanās dēļ Melnajā jūrā. Otrdienas agrā rītā Bulgārijas Melnās jūras ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā dronu uzbrukumā tika trāpīts diviem kuģiem: viens nogrima, otrs guva bojājumus. Bojātā kuģa apkalpe tika izglābta, bet nogrimušā apkalpe joprojām pazudusi. Bulgārija meklēšanu pārtraukusi. Jotova Krieviju tieši nenosauca, taču teica, ka karš būtiski pasliktinājis komercķuģu drošību reģionā.
ES sankcijas
ES vēstnieki apstiprinājuši 1646 jaunus ierakstus Krievijas sankciju režīmā, trīs ES diplomāti. Lielākā daļa vērsta pret Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu. Vairāk nekā puse jauno uzņēmumu un personu iesaistīta Krievijas ballistisko raķešu ražošanas ķēdē.


