Krievijas trieciens Kijivas enerģētikai: strāvas un ūdens piegādes traucējumi
Krievijas nakts uzbrukumā Kijivai un apkārtējiem reģioniem trāpīts enerģētikas objektiem un tiltam pār Dņepru, galvaspilsētā traucēta strāvas, ūdens un siltuma apgāde. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzbrukumu saista ar nākamnedēļ plānotajām miera sarunām Abū Dabī.
Krievija naktī uz sestdienu veica plašu uzbrukumu Ukrainas galvaspilsētai Kijivai un apkārtējiem reģioniem, trāpot enerģētikas infrastruktūrai un tiltam pār Dņepras upi. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apsūdzēja Maskavu mēģinājumā “iegremdēt Kijivu un visu valsti tumsā”. Uzbrukums notika dažas dienas pirms plānotajām sarunām par kara beigšanu.
Pēc Zelenska teiktā, Krievija izmantoja 172 dronus un 36 ballistiskās raķetes. Kijivā radušies nopietni traucējumi elektroapgādē, ūdensapgādē un siltumapgādē. Ievainoti pieci cilvēki, tostarp 14 gadus veca meitene. Triecieni mērķēti uz apakšstacijām piecos reģionos, to skaitā uz vienu, kas Kijivu savieno ar divām atomelektrostacijām. Pilsētas Ziemeļu tilts, svarīga satiksmes artērija, sestdien tika slēgts, kamēr strādnieki labo ceļa segumu un elektrolīnijas.
Kijivas iedzīvotāji šonedēļ piedzīvojuši vairāku stundu strāvas atslēgumus un ūdens piegādes pārtraukumus. Ukrainas amatpersonas uzskata, ka Kremļa mērķis ir ziemas mēnešos piespiest civiliedzīvotājus padoties, un to dēvē par kara noziegumu. Krievijas aizsardzības ministrija norādīja, ka sestdienas uzbrukumi bijuši vērsti pret enerģētikas un transporta objektiem.
Sarunas Abū Dabī
Krievijas, Ukrainas un ASV sarunu dalībnieki otrdien un trešdien tiksies Apvienoto Arābu Emirātu galvaspilsētā Abū Dabī. Zelenskis aicināja ASV Kongresu, kurā vidusposma vēlēšanās vairākumu ieguva demokrāti, pievērst Ukrainai lielāku uzmanību un pauda cerību uz pastiprinātu divpusējo atbalstu.
CNN intervijā viņš Donalda Trampa znota Džareda Kušnera izklāstīto plānu nodēvēja par “Jaltu 2.0”, atsaucoties uz 1945. gada Staļina, Rūzvelta un Čērčila sanāksmi, kurā tika sadalīta pēckara Eiropa. Kušners norādījis, ka sarunās apspriedīs jaunu drošības sistēmu Eiropai un garantijas Ukrainai. Tas šķiet atsauce uz Kremļa ilgstošo prasību mainīt NATO paplašināšanos. Tramps piektdien teica, ka “liels, skaists nolīgums” varētu būt tuvu.
Zelenskis uzsvēra, ka vispirms Maskavai jābeidz karš un Ukrainai jāsaņem reālas drošības garantijas, bet tikai pēc tam varētu apsvērt plašāku drošības arhitektūru. Rietumu diplomāti norāda, ka Krievijas prasību pieņemšana faktiski nozīmētu NATO beigas. Kopš vasaras Krievija būtiski pastiprinājusi gaisa uzbrukumus Ukrainas pilsētām, jo tās virzība frontē apstājusies.
