Krievijas trieciens Kramatorskai prasīja vismaz 35 dzīvības; Zelenskis kritizē ASV
Krievijas bumbu uzbrukumā Kramatorskā Ukrainas austrumos ceturtdien gāja bojā vismaz 35 cilvēki. Prezidents Volodimirs Zelenskis pārmeta ASV nevēlēšanos palīdzēt un aicināja paplašināt Ukrainas piekļuvi Starlink pavadoņu pakalpojumam.
Krievijas aviācijas bumbu uzbrukumā Kramatorskai Ukrainas austrumos ceturtdien, 8. oktobrī, gāja bojā vismaz 35 cilvēki. Trieciens skāra divus autobusus. Divu dienu laikā Krievijas uzbrukumos kopumā nogalināti vairāk nekā 70 cilvēku. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pēc šī uzbrukuma kritizēja ASV, jo tā cenšas veidot ekonomiskas saites ar Krieviju un vienlaikus mēģina starpniekot vairāk nekā četrus gadus ilgajā karā.
Aicinājums atvērt Starlink
Sarunā ar žurnālistiem Priluku pilsētā Zelenskis mudināja ASV izpildīt viņa lūgumu paplašināt Ukrainas piekļuvi Starlink pavadoņu interneta pakalpojumam. Viņaprāt, tas palīdzētu mērķēt pret Krievijas ballistisko raķešu palaišanas iekārtām. Zelenskis atgādināja, ka ASV šādu piekļuvi esot atvērušas, reaģējot uz notikumiem saistībā ar Irānu. Viņš uzskata, ka, nodrošinot Ukrainu ar aizsardzību gaisā, Putins būtu spiests sēsties pie sarunu galda.
ANO augstais komisārs cilvēktiesību jautājumos Folkers Tirks pauda satriecību par uzbrukumu un nosauca to par nosodāmu. Pēc Zelenska teiktā, pēdējo divu dienu laikā Ukrainā nogalināti 78 un ievainoti 215 cilvēki.
Sarunas ASV
Ukrainas sarunu vedēji piektdien un sestdien dosies uz ASV, lai Floridā piedalītos sarunās. Zelenskis cer, ka tām pievienosies arī Eiropas partneri, un mudināja ASV prezidentu Donaldu Trampu pastiprināt sankciju spiedienu uz Krieviju. Delegācijā būs prezidenta administrācijas vadītājs Kirilo Budanovs, kā arī Rustems Umerovs, Sergejs Kislica un Deivids Arahamija.
ASV vadītie centieni izbeigt karu lielā mērā apstājušies, jo Vašingtona vērsusi uzmanību uz konfliktu ar Irānu. ASV amatpersonas tomēr paziņoja par jaunu mēģinājumu paplašinātā formātā pēc Trampa sūtņa Stīva Vitkofa un prezidenta znota Džareda Kušnera vizītēm Maskavā un Kijivā pagājušajā mēnesī. Tiks apspriestas drošības garantijas Ukrainai un pēckara labklājības plāns.
Citas ziņas
NATO no nākamās otrdienas Itālijā sāks ikgadējās kodolatturēšanas mācības. Tās notiks no 13. līdz 23. oktobrim, tajās piedalīsies 17 valstis. Savukārt Dienvidkoreja atsauks savu vēstnieku Ukrainā pēc strīda par diviem ziemeļkorejiešu karagūstekņiem, kurus Zelenskis paziņoja nodot Seulai. Seula apsūdz Kijivu konfidencialitātes vienošanās pārkāpšanā.
