Krievijas uzbrukumā Kijivai nopostīta Dovženko kinostudijas kostīmu kolekcija
Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā 15. jūnijā tika sabojāta Kijivas Dovženko kinostudija, iznīcinot Ukrainas vecāko kostīmu kolekciju, kā arī aizdegās Kijivas Pečerskas lavras debesīs uzņemšanās katedrāles jumts.
Uzbrukums Kijivai
Krievijas spēki 15. jūnija agrajās stundās veica raķešu un dronu triecienu pa Kijivu, skarot gandrīz visus pilsētas rajonus. Uzbrukumā cieta pasaulslavenā Kijivas Pečerskas lavra – UNESCO Pasaules mantojuma objekts –, kur aizdegās Debesīs uzņemšanās katedrāles jumts. Tāpat ugunsgrēks izcēlās Ukrainas lielākajā kinostudijā – Aleksandra Dovženko kinostudijā.
Kultūras mantojuma iznīcināšana
Kā medijam "Meduza" raksta kinoproducents Aleksandrs Rodņanskis, uzbrukums pilnībā iznīcinājis kostīmu darbnīcu un Ukrainas lielāko un vecāko kostīmu kolekciju. Trieciens bojājis arī administratīvo ēku logus un vienu no lielākajiem skaņu paviljoniem Eiropā. Rodņanskis uzsver: Dovženko studija nav tikai ražotne – tā ir nozīmīgs 20. gadsimta Ukrainas kultūras simbols.
Kinostudijas vēsture
Dibināta 1928. gadā, studija radījusi lielāko daļu ukraiņu padomju laika klasisko filmu – sākot ar Dovženko "Zemi" (1930) un līdz pat leģendārajai "Vecīšu kaujai" (1973). Īpašu slavu tā ieguva 1960.–1970. gados, kad kļuva par tā dēvētās ukraiņu poētiskā kino kustības centru, ko Eiropas kritiķi salīdzina ar itāļu neoreālismu un Francijas jauno vilni. Tomēr padomju varas iestādes nosodīja šo virzienu kā pārāk "nacionālu", un daudzas filmas ilgu laiku tika aizliegtas.
Personīgā saikne
Rodņanskim uzbrukums ir īpaši personisks: viņš ir dzimis Kijivā un mācījies Kijivas Nacionālajā teātra, kino un televīzijas universitātē, kas atradās Lavras teritorijā. Viņa tēvs nomira no sirdslēkmes tieši Dovženko studijā 39 gadu vecumā. "Lūk, kā izskatās Krievijas 'denacifikācija' un 'demilitarizācija'," raksta Rodņanskis.
