Krievijas uzbrukumos jūlijā iznīcināti 1,5 miljoni grāmatu
Krievijas armijas uzbrukumi jūlijā vien Ukrainā iznīcinājuši vairāk nekā 1,5 miljonus grāmatu, nodarot milzīgus zaudējumus izdevniecībām un bibliotēkām. Varasiestādes to dēvē par apzinātu kultūras genocīdu.
Kopš jūlija sākuma Krievijas uzbrukumi Ukrainā iznīcinājuši vairāk nekā 1,5 miljonus grāmatu, paziņojusi Ukrainas prezidenta kancelejas vadītājs Kirilo Budanovs. Pēc viņa teiktā, krievu raķetes iznīcinājušas tipogrāfijas, nodedzinājušas izdevniecību noliktavas un izpostījušas simtiem tūkstošu mācību grāmatu, kas bija paredzētas skolēniem pirms jaunā mācību gada.
Kultūras ministre Tetjana Berežna norādījusi, ka izdevēji sistemātisko uzbrukumu rezultātā zaudējuši simtiem miljonu grivnu. Budanovs šos triecienus nosaucis par apzinātu turpinājumu kultūras genocīdam, ko Maskava pret Ukrainu īstenojusi gadsimtiem ilgi. Viņš atgādināja par 1863. gada Valueva cirkulāru, kas aizliedza publicēt lielāko daļu grāmatu ukraiņu valodā, un 1876. gada Emsa dekrētu, kas gandrīz pilnībā sagrāva ukraiņu literatūru.
Berežna informējusi, ka cietušās tipogrāfijas var saņemt valsts dotācijas līdz 16 miljoniem grivnu (aptuveni 357 000 ASV dolāru) atjaunošanai. Izdevējiem kara riska apdrošināšanas programmā pieejama arī kompensācija līdz 30 miljoniem grivnu (670 000 ASV dolāru). Valdība paplašina e-grāmatas programmu ukraiņu grāmatu iegādei, ievieš subsīdijas grāmatnīcām un atjauno bibliotēku krājumu papildināšanas programmu.
Jūlija sākumā krievu raķetes trāpīja izdevniecības BookChef loģistikas partnera centralajā noliktavā, iznīcinot ap 800 000 grāmatu. Tika skarīta arī Ranok izdevniecības tipogrāfija. Mega-poligraf, kas ražo mācību grāmatas jaunajam mācību gadam, pārtrauca darbību bojājumu dēļ. Trieciena laikā Kijivā 19. jūlijā tika iznīcināta knigolove izdevniecības noliktava ar 250 000 grāmatu, kā arī bojātas vairāku citu izdevniecību telpas. 16.–17. jūlija naktī Sumos tika bojāta reģionālā akadēmiskā bibliotēka.
