Krievijas uzņēmēju apvienība ierosina atcelt nodokļu atvieglojumus mazajiem uzņēmumiem
Apvienība «Delovaja Rossija» valdībai ierosinājusi vairāk nekā 50 ekonomikas reformu, tostarp atcelt vairākus nodokļu režīmus mazajiem uzņēmumiem un patentu sistēmu. Kremlis varētu tām piekrist, jo valstij vajadzīgi papildu ieņēmumi kara finansēšanai.
Viena no Krievijas lielākajām un ietekmīgākajām uzņēmēju apvienībām «Delovaja Rossija» valdībai iesniegusi vairāk nekā 50 ekonomikas reformu priekšlikumus. To pārstāstījis Krievijas medijs RBC. Daudzi priekšlikumi būtu neizdevīgi mazajam biznesam, un to liktenis var ietekmēt simtiem tūkstošu uzņēmēju. Programmu paredzēts prezentēt apvienības forumā 15. oktobrī, kurā gaidāma arī prezidenta Vladimira Putina klātbūtne.
Ko piedāvā
Apvienība vēlas jau no 2027. gada atcelt vienkāršotās nodokļu sistēmas (USN) un automatizētās vienkāršotās sistēmas (AvtoUSN) variantu «ienākumi». Tajā nodokli maksā no visiem ieņēmumiem — 6 % USN gadījumā un 8 % AvtoUSN gadījumā. Grāmatvežu un nodokļu konsultantu savienības vadītāja Jevgeņija Memruka norādīja, ka šo variantu izmanto mazi uzņēmumi ar lielu peļņas normu un 10–20 miljonu rubļu apgrozījumu. Pārejot uz citiem režīmiem, to nodokļu bāze pieaugtu vismaz divarpus reizes, un daļa uzņēmumu kļūtu nerentabli.
Vēl ierosināts visiem īpašajiem režīmiem, arī AvtoUSN, noteikt vienotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) slieksni — 20 miljonus rubļu. Šobrīd AvtoUSN ļauj izvairīties no PVN līdz 60 miljoniem rubļu, tāpēc šogad sākumā uzņēmumi masveidā uz to pārgāja. Savukārt reģioniem gribētu atņemt tiesības pēc saviem ieskatiem samazināt USN likmes, kas pašlaik var būt no 1 % līdz 5 % atkarībā no varianta. Apvienība iestājas arī par patentu nodokļu sistēmas (PSN) atcelšanu, ko lieto gandrīz 1,5 miljoni uzņēmēju, un par nodokļiem mantojumiem un dāvinājumiem. Biržā kotēto uzņēmumu akcijas no tiem būtu atbrīvotas.
Kāpēc Kremlis varētu piekrist
Apvienības vadītājs Aleksejs Repiks argumentē, ka negodīgi uzņēmēji ļaunprātīgi izmanto īpašos režīmus, piemēram, mākslīgi sadalot biznesu. Eksperti atzīst problēmu, taču uzskata, ka priekšlikumi skar pašus režīmus, ne pārkāpējus. Valdībai vajadzīgi papildu ieņēmumi, lai finansētu karu un nepalielinātu budžeta deficītu, kas 2026. gadā jau sasniedzis 3,2 % no IKP jeb 7,3 triljonus rubļu. Finanšu ministrija norādīja, ka priekšlikumiem nepieciešama papildu izpēte. Pēc RBC publikācijas Repiks apgalvoja, ka nodokļu priekšlikumiem ar programmu ir tikai niecīga saistība.
