Krištopans: apzīmējumi “Kremļa draugi” un “galēji labējie” ir politiskās cīņas rīks

Eiropas Parlamenta deputāts Vilis Krištopans 2026. gada 6. novembrī publicētajā sarunā norādījis, ka politiskajās debatēs gan Latvijā, gan citviet Eiropā arvien biežāk tiek lietoti skaļi apzīmējumi, ar kuriem oponentus ātri ieliek noteiktā kategorijā. Kā piemērus viņš min vārdus “galēji labējie”, “Kremļa draugi” un “Putina atbalstītāji”.

Publikācija tapusi sadarbībā ar Eiropas Parlamenta politisko grupu “Patrioti Eiropai”, kuras pārstāvis ir Krištopans. Eiropas Parlaments neuzņemas atbildību par publikācijas saturu.

Ienaidnieka meklējumi

Krištopans uzskata, ka šāda prakse ir ļoti populāra daudzās valstīs. Viņš apgalvo, ka Latvija ir viena no atpalikušākajām Eiropas valstīm un gandrīz visos rādītājos atrodas pēdējās vietās, tāpēc, viņaprāt, politikā tiek meklēts ienaidnieks. Latvijā šo lomu, pēc viņa teiktā, piešķir apzīmējumam “Kremļa draugi”.

Situācija Eiropas Parlamentā

Līdzīgu tendenci politiķis saskata arī Eiropas Savienības politikā, īpaši Eiropas Parlamentā, kur konkurence starp liberālajiem, kreisajiem un labējiem spēkiem pēdējos gados kļuvusi asāka. Viņaprāt, daļai politisko spēku ir izdevīgi oponentus raksturot nevis pēc konkrētas politikas vai balsojumiem, bet ar vispārinošām birkām.

Krištopans norāda, ka Eiropas Parlamentā ir 720 deputāti un liela daļa no viņiem ir liberāļi un kreisie, kuriem, viņaprāt, vajadzīgs ienaidnieks. Viņš uzsver, ka “Patrioti Eiropai” ir nopietns spēks parlamentā, nevis “labēji ekstrēmisti”, kā tos mēdz dēvēt politiskie pretinieki.

Noraida pārmetumus par Putinu

Politiķis kategoriski noraida pārmetumus par simpātijām pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Pēc viņa teiktā, neviens viņa balsojums vai uzstāšanās nekad un nekur neesot parādījusi, ka viņš ir Putina draugs.