Kuba pēc jaunas masveida elektrības avārijas skar tumsa miljoniem iedzīvotāju
Kubu piektdien skāra vēl viena valsts mēroga elektrības avārija, kas atstāja bez strāvas miljoniem cilvēku. Tā ir vismaz sestā daļēja vai pilnīga elektrības padeves pārtraukšana valstī šogad.
Kubas enerģētikas ministrija paziņoja, ka piektdien notikusi visas valsts elektrotīkla "pilnīga atslēgšanās", izraisot masveida elektrības padeves pārtraukumu. Tīkla operators UNE vēlā vakarā ziņoja, ka strāva atjaunota dažiem prioritāriem apgabaliem, tostarp slimnīcu un ūdens sūkņu staciju tuvumā galvaspilsētā Havanā.
Pēc UNE datiem, avārija sākusies īsi pirms pulksten 14:00 pēc vietējā laika piektdien, un to izraisījis pārvades tīkla bojājums, ko pastiprinājuši sliktie laikapstākļi valsts centrālajā daļā. Operatora nacionālās slodzes vadības direktors Fēlikss Estrada norādīja, ka aktivizēti protokoli pakāpeniskai elektroapgādes atjaunošanai, un šis process turpinājās vēl sestdien.
Tā ir vismaz sestā daļējā vai pilnīgā elektrības padeves pārtraukšana Kubā šogad. Novecojušo elektroenerģijas infrastruktūru un hronisko degvielas trūkumu valstī papildus saasina ASV noteiktais naftas piegāžu bloks. Kuba lielā mērā paļaujas uz degvielas importu, tāpēc ASV sankcijas un naftas embargo, kas spēkā kopš gada sākuma, saasinājušas jau esošo trūkumu. Iztrūkst arī pārtikas un medikamentu, slimnīcas nespēj darboties normālā režīmā, savukārt skolas un valsts iestādes bijušas spiestas slēgties.
Havanas iedzīvotāji aģentūrām stāstījuši par arvien biežākiem pārtraukumiem – vēl nesen bez elektrības nācās iztikt 24 stundas, pēc tam strāvu atjaunoja tikai uz stundu, pirms tā atkal pazuda. Iedzīvotāji sūdzas arī par ūdens un gāzes trūkumu ikdienas vajadzībām. Vairākkārtējie pārtraukumi izraisījuši retus protestus, lai gan nesankcionētas demonstrācijas Kubā ir nelikumīgas un to dalībniekiem draud cietumsods.
Kubas valdība par enerģētikas krīzi vaino Trampa administrācijas sankcijas, tostarp augustā izsludināto jauno sankciju kārtu. Kubas reģionālā sabiedrotā Venecuēla agrāk tai piegādāja aptuveni 35 000 barelu naftas dienā, taču šīs piegādes apstājās pēc tam, kad ASV janvārī aizturēja Venecuēlas prezidentu Nikolasu Maduro. ASV puse savukārt Kubas enerģētikas krīzi skaidro ar valsts iekšējo vadības nespēju un uzskata Kubu par "nacionālās drošības apdraudējumu".
