Kučinskis: budžeta aprisēm jābūt gatavām jau pirms jaunās valdības apstiprināšanas
Finanšu ministrs Māris Kučinskis norādīja, ka 2027. gada budžeta galvenajām aprisēm jābūt sagatavotām līdz jaunās valdības apstiprināšanai, lai gadu nesāktu ar tehnisko budžetu. Finanšu ministrija ir izstrādājusi trīs scenārijus un piecus risinājumus budžeta veidošanai.
Lai Latvija 2027. gadu nesāktu ar tehnisko budžetu, nākamā gada budžeta galvenajām aprisēm jābūt gatavām vēl pirms jaunās valdības apstiprināšanas. To ceturtdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē uzsvēra finanšu ministrs Māris Kučinskis (AS). Pēc viņa teiktā, 15. Saeimā jābūt gatavam plānam, ko pēc valdības apstiprināšanas varētu operatīvi apstiprināt.
Pēc likuma Saeimas vēlēšanu gadā budžeta likumprojektu pakete Saeimai jāiesniedz ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad jaunievēlētā Saeima izteikusi uzticību Ministru kabinetam. Ja līdz novembra vidum uzticība jaunajai valdībai nav izteikta, tiek gatavots pagaidu budžets 2027. gadam.
Fiskālā situācija
Septembrī Kučinskis Saeimas komisijas deputātiem skaidroja, ka pie nemainīgas politikas deficīts turpmākos četrus gadus pārsniegs 3% no IKP, bet valsts parāds pieaugs no 48% šogad līdz 54% no IKP 2029. gadā. Aizsardzībai 2030. gadā jāatvēl ap 5% no IKP, bet pieļaujamā deficīta atkāpe aizsardzībai beidzas 2029. gadā. Procentu izmaksas 2027. gadā sasniegs ap 681 miljonu eiro, bet iepriekšējo valdību saistības bez pilna seguma pieaugs no 421 miljona eiro 2027. gadā līdz 663 miljoniem 2030. gadā. Nodokļu ieņēmumu īpatsvars IKP samazinās no 34,6% līdz 32,9%.
Trīs scenāriji
Pirmais scenārijs paredz turpināt lēmumus, kas palielina izdevumus: neapsegtie papildu izdevumi pieaugtu no 449 miljoniem eiro līdz 1,599 miljardiem 2030. gadā, un parāds ar deficītu turpinātu augt. Otrais paredz finansēt aizsardzību 5% apmērā no IKP; negatīvā fiskālā telpa pieaugtu no mīnus 28 miljoniem eiro nākamgad līdz 936 miljoniem 2029. gadā, bet parāds stabilizētos ap 54% no IKP. Trešais paredz virzību uz bezdeficīta budžetu 2030. gadā, un papildu izdevumi pieaugtu no 1,397 līdz 2,621 miljardam eiro.
Pieci risinājumi
FM piedāvā pārskatīt iepriekšējos lēmumus bez seguma, likumos noteiktos finansējuma apmērus un izdevumus, tostarp bāzes izdevumus, tos samazinot par 25%. Ceturtais risinājums attiecas uz ieņēmumiem – nodokļu atvieglojumiem un to iekasēšanu, bet piektais – uz visu valsts pārvaldes izdevumu pārskatīšanu, iekļaujot kapitālsabiedrības.
FM valdībai piedāvās apstiprināt fiskālās stabilizācijas un reformu plānu 2027.–2030. gadam, kā arī pēc budžeta pieņemšanas sākt darbu pie jaunām nodokļu politikas pamatnostādnēm.
