Kulberga iesaldētajos IKT iepirkumos figurē arī EPPO izmeklēšanā iesaistītie uzņēmumi

Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Viens pret vienu” norādīja, ka ar viņa rezolūciju uz mēnesi apturētajos lielajos valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) iepirkumos figurē arī uzņēmumi, kas minēti Eiropas Prokuratūras (EPPO) sāktajā kriminālprocesā par iespējamu krāpšanos.

Kulbergs uzsvēra, ka šajos iepirkumos paredzētās summas ir milzīgas, tāpēc priekšā ir apjomīgs darbs, lai izvērtētu, kā rīkoties ar uzņēmumiem, uz kuriem krīt tiesībsargājošo iestāžu aizdomu ēna. Viņš sagaida ieguldījumu arī no viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra Edgara Tavara, kuram 18. jūnijā paredzēta preses konference par šiem jautājumiem.

Premjers kritizēja pašreizējo sistēmu, sakot, ka Latvija “nošāvusi greizi”, atstājot Valsts digitālās attīstības aģentūru vienas ministrijas pārraudzībā. Viņaprāt, pareizāk būtu to strukturēt kā mugurkaulu, lai visās ministrijās būtu vienota sistēma un centralizēts IKT process. Viņš atzina, ka necer visu sakārtot četros mēnešos, bet vismaz pamati būtu jāieliek.

Kā vēl vienu problēmu Kulbergs minēja atvērtā koda neizmantošanu valsts sistēmās, kas apgrūtina sistēmu savietojamību un liek būvēt individuālus risinājumus. Uz jautājumu, vai ir normāli, ka lielu daļu IKT iepirkumu apkalpo tikai dažas kompānijas, viņš atbildēja, ka tas būtu pieņemami, ja šie uzņēmumi apkalpotu arī privāto sektoru un eksportētu, bet diemžēl tā nav.

Kulbergs noteicis 30 dienu moratoriju lielajiem IKT iepirkumiem, kas nepārsniedz 142 999 eiro bez PVN, lai pārskatītu to lietderību. Ierobežojumi neattiecas uz kritiskajām sistēmām, kiberdrošību un citiem steidzamiem gadījumiem. Viņš norādīja, ka 2024. un 2025. gadā IKT projektiem iztērēti 452 miljoni eiro, no kuriem 38% apkalpojuši trīs uzņēmumi. Premjers arī piebilda, ka šī gada pirmajos sešos mēnešos IKT stundu iepirkumos iztērēti aptuveni 30 miljoni eiro, bet pērn – 50 miljoni eiro, kritizējot praksi iepirkt darba stundas, nevis gala risinājumus.

Finanšu ministrijai sadarbībā ar VARAM un Iepirkumu uzraudzības biroju 30 dienu laikā jāsagatavo priekšlikumi Elektronisko iepirkumu sistēmas pilnveidošanai. Tāpat VARAM jāizstrādā priekšlikumi IKT projektu pārvaldības uzlabošanai, ņemot vērā Valsts kontroles ieteikumus. Nozares asociācijas aicinātas iesniegt savus priekšlikumus, kas pēc mēneša tiks izskatīti Ministru kabinetā.