Kulberga padomnieks Dejus ierosina piesaistīt ārvalstu kapitālu ar fiksētu nodokli turīgiem ārvalstniekiem
Ministru prezidenta Andra Kulberga ārštata padomnieks uzņēmējs Didzis Dejus savā viedokļa rakstā skaidro savu saistību ar ārvalstu investoru piesaisti un piedāvā divus risinājumus budžeta iztrūkuma mazināšanai bez nodokļu celšanas.
Didzis Dejus, Latvijas ražošanas uzņēmuma SIA "AM Craft" īpašnieks un Ministru prezidenta Andra Kulberga ārštata padomnieks stratēģijas un jaunās ekonomikas jautājumos, laikrakstā publicētā viedokļa rakstā skaidro savu lomu ārvalstu investoru piesaistē un ierosina jaunus veidus, kā valsts budžetā iegūt papildu naudu. Raksts atbild uz jautājumiem par iespējamu interešu konfliktu saistībā ar Imigrācijas likuma grozījumiem.
Uzņēmums un investori
"AM Craft" ar industriāliem 3D printeriem ražo gaisa kuģu salonu detaļas un darbojas kopš 2022. gada. Pērn apgrozījums bija viens miljons eiro, uzņēmums nodarbināja 20 cilvēkus, samaksāja 220 tūkstošus eiro nodokļos un eksportēja 95 % produkcijas. Uzņēmums strādā ar zaudējumiem, tāpēc banku finansējums nav pieejams, bet ALTUM, valsts attīstības finanšu institūcijas, iespējas ierobežo dubultā atbalsta risks.
Dejus ir arī konsultāciju uzņēmuma AS SIAPLG.EU līdzīpašnieks. Kopš 2024. gada tas piesaista ārvalstu investorus, kuri katrs iegulda 50 000 eiro. Astoņi investori ir veikuši ieguldījumus, četri saņēmuši termiņuzturēšanās atļaujas. Atļaujas izsniedz nevis viņš, bet Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde kopā ar drošības iestādēm. Par ārštata padomnieku viņš kļuvis 2026. gada 10. jūlijā un no valsts atlīdzību nesaņem.
Imigrācijas likums
Dejus norāda, ka viņa priekšlikumus Imigrācijas likumam, ko Kulbergs kā deputāts iesniedza februārī, Saeima pieņēma tikai daļēji, bet pieņemtais likums investoru stāvokli pasliktināja: atļaujas termiņš par ieguldījumu pamatkapitālā saīsināts no pieciem gadiem līdz diviem. Saeima 20. augustā slēdza arī atļaujas par nekustamā īpašuma iegādi.
Budžeta iztrūkums un piedāvājums
Pēc Finanšu ministrijas 30. jūnija prognozēm fiskālā telpa visos gados līdz 2030. gadam ir negatīva, bet 2030. gadā trūkst 936 miljonu eiro. Dejus uzskata, ka ar papildu faktoriem iztrūkums tuvojas diviem miljardiem eiro.
Viņš piedāvā divus risinājumus: ļaut ieguldījumus alternatīvo ieguldījumu fondos pārvaldīt arī privātiem pārvaldniekiem un pieņemt likumu par fiksētu nodokli turīgiem ārvalstniekiem, kādu jau piemēro Itālija, Grieķija un Polija. Pēc viņa aprēķiniem, abi risinājumi piecos gados dotu simtiem miljonu eiro, taču 2030. gada iztrūkumu viens pats nesegtu.
