Kulbergs: Ēnu ekonomikas kāpums norāda uz nepareizu kursu

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars 2025. gadā pieaudzis līdz 21,8% no iekšzemes kopprodukta, kas ir par 0,4 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra pētījums. Premjerministrs Andris Kulbergs (AS) šo pieaugumu dēvē par precīzu diagnozi, ka valsts virzība ir nepareiza, un pauž pārliecību, ka patiesā aina ir vēl skarbāka.

Kulbergs norāda, ka problēma ir sistēmā, kas godīgiem uzņēmējiem liek justies nesadzirdētiem. Viņaprāt, ēnu ekonomiku nevar samazināt ar pastiprinātu kontroli, bet gan padarot legālu nodarbinātību izdevīgāku par nelegālo. Šobrīd legāls darbs joprojām ir pārāk dārgs, īpaši mazajos uzņēmumos, reģionos un nepilna laika darbā.

Premjers ierosina pārskatīt normas par minimālajām sociālajām iemaksām gadījumos, kad cilvēks strādā vienīgo darbu ar samazinātu stundu skaitu. Ja darbinieks objektīvi strādā pusslodzi, sezonāli vai dažas dienas nedēļā, valstij nevajadzētu sodīt darba devēju par legālu noformēšanu. Pašreizējā norma, pēc Kulberga domām, spiež izvēlēties starp nepieņemšanu darbā vai daļēju maksājumu aploksnē.

Pētījums arī atklāj, ka lielākā ēnu ekonomikas sastāvdaļa Latvijā ir aplokšņu algas – 47,1% no kopējā apjoma. Neuzrādītie ieņēmumi veido 25,5%, bet neuzrādītie darbinieki – 27,4%. Salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, Igaunijā ēnu ekonomika pieaugusi līdz 20,8% no IKP, bet Lietuvā tā samazinājusies līdz 23,6%.