Kulbergs: Iepriekšējās valdības lēmumus par atbalstu kokrūpniekiem atcelt nevar

Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem skaidroja, ka šī valdība nevar atcelt iepriekšējās valdības lēmumus par atbalstu kokrūpniekiem. Viņš norādīja, ka tas nav juridiski iespējams – lēmumi jau ir pieņemti, likums izpildīts un darbi pabeigti. Kulbergs Ģenerālprokuratūras prasību salīdzināja ar atkārtotu Otro pasaules karu, ko nevar atsaukt.

Valdība šodien slēgtā sēdē izskatīja atbildi Ģenerālprokuratūrai, kas iepriekš nosūtījusi protestu, prasot atcelt lēmumus par atlaides kokrūpniekiem. Prokuratūra uzskata, ka Ministru kabineta rīcība, uzdodot AS "Latvijas valsts meži" (LVM) mainīt koksnes cenu noteikšanas kārtību, bijusi prettiesiska.

Pēc Kulberga teiktā, valdība lēmusi, ka Tieslietu ministrijai un Valsts kancelejai līdz 24. jūlijam jānoskaidro, vai iespējams lūgt Satversmes tiesas skaidrojumu par iepriekšējās valdības rīcības tiesiskumu. Tāpat nepieciešams mainīt regulējumu, lai nākotnē būtu skaidra rīcība līdzīgās situācijās.

Zemkopības ministrs Uldis Augulis (ZZS) atzina, ka atbildes projekts ir ierobežotas pieejamības informācija. Viņš piebilda, ka tiks doti uzdevumi, lai izvērtētu, kā valdība pieņem lēmumus krīzes situācijās. Augulis neatklāja, vai valdība plāno apstrīdēt lēmumu Satversmes tiesā.

Prokuratūra apstrīd valdības piešķirtās atlaides, norādot, ka tās balstītas uz nepatiesu informāciju un valstij nodarīti būtiski zaudējumi. Precīzs zaudējumu apmērs netiek atklāts. Ja Ministru kabinets protestu akceptēs, uzņēmumiem būs jāatmaksā starpība.

Valdībai jāizvērtē prokuratūras prasība līdz 24. jūlijam. Ja protestu noraidīs, lieta var nonākt Satversmes tiesā, kā iepriekš norādījis ģenerālprokurors Armīns Meisters.

Kriminālprocesā par šo lietu iesaistītas desmit personas, tostarp bijušais zemkopības ministrs Armands Krauze, bijušais ZM valsts sekretārs Kronbergs, pašreizējais sekretārs Ģirts Krūmiņš un vairāki LVM darbinieki. Drošības līdzekļi nevienam nav piemēroti. Izmeklēšanā vērtē divus virzienus – iespējamu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu ZM amatpersonās un nolaidīgu rīcību LVM. Zaudējumi valstij varētu sasniegt aptuveni 50 miljonus eiro.

Pāris personas, kas nav valsts amatpersonas, tiek turētas aizdomās par atbalstu dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā.