Kulbergs: Latvija pastiprina energoobjektu aizsardzību iespējamu Krievijas provokāciju dēļ

Latvijas premjerministrs Andris Kulbergs intervijā aģentūrai "Reuters" atklājis, ka Latvija pastiprinājusi drošības pasākumus enerģētikas infrastruktūras objektos, ņemot vērā iespējamās Krievijas provokācijas. Pēc viņa teiktā, paaugstināta drošība ir ieviesta Inčukalna gāzes krātuvē, kā arī citos enerģētikas sektora uzņēmumos, tostarp hidroelektrostacijā.

Kulbergs norādījis, ka Latvijas, Lietuvas un Polijas līderi pēdējā laikā saņēmuši Rietumu izlūkdienestu brīdinājumus par Krievijas plānotām provokācijām un uzbrukumiem infrastruktūrai reģionā. Kremlis šos apgalvojumus noraida, dēvējot tos par "šausmu stāstiem".

Premjers pavēstījis, ka sarunā ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti lūdzis aliansei uzlabot pretgaisa aizsardzību un palielināt karavīru skaitu Latvijā. Tāpat viņš lūdzis ātri integrēt Latvijas un Ukrainas sadarbībā izstrādātās pretdronu sistēmas NATO aizsardzības struktūrās.

Kulbergs paudis bažas, ka Krievijai neveicas karā Ukrainā un tās vadība vēlas ātru uzvaru, tāpēc hibrīdapdraudējums ir lielāks nekā jebkad. Viņš atzina, ka jārēķinās ar jebkādām iespējamām darbībām, tostarp iejaukšanos oktobrī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās.

Latvijas valdības vadītājs kritizējis Eiropas Savienības valstis, piemēram, Bulgāriju, kas bloķē 21. sankciju paketi pret Krieviju. Šī pakete paredz ierobežojumus 250 fiziskām un juridiskām personām, kā arī Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes sektoram. Kulbergs uzsvēris, ka veto dažām paketes daļām nozīmē līdzdalību Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju nāvē.

Viņš piebildis, ka bezdarbība pret Krievijas "ēnu floti" un tās LNG pārdošanu veicina Krievijas kara mašīnu. "Dažas valstis no tā gūst lielu peļņu. Jautājums ir, vai vēlaties nopelnīt naudu vai vēlaties noslēgt mieru? Jūs nevarat iegūt abus," sacījis Kulbergs.