Kulbergs: legāls darbs jāpadara izdevīgāks par aplokšņu algām
Ministru prezidents Andris Kulbergs norāda, ka ēnu ekonomikas pieaugums līdz 21,8% no IKP liecina par nepareizu virzienu, un aicina padarīt legālu darbu izdevīgāku, īpaši mazajos uzņēmumos un nepilna laika darbā.
Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) uzskata, ka ēnu ekonomikas īpatsvara pieaugums Latvijā ir skaidra pazīme, ka valsts ir gājusi nepareizā virzienā. Pirmdien ēnu ekonomikai veltītā konferencē viņš norādīja, ka 2025. gadā ēnu ekonomika Latvijā sasniegusi 21,8% no IKP, bet aplokšņu algas veido gandrīz pusi no šī apjoma – 47,1%. Pēc viņa domām, problēma ir sistēmā, kas liek godīgiem uzņēmējiem justies nesadzirdētiem.
Kulbergs uzsver, ka ēnu ekonomiku nevar samazināt tikai ar stingrāku kontroli, bet gan padarot legālu darbu finansiāli izdevīgāku par nelegālu. Viņš norādīja, ka Latvijā legāla darbinieku nodarbināšana joprojām ir pārāk dārga, īpaši mazajos uzņēmumos, reģionos un nepilna laika darbos. Tāpēc būtu jāpārskata norma par minimālajām sociālajām iemaksām gadījumos, kad cilvēks strādā vienīgo darbu ar samazinātu stundu skaitu.
„Ja cilvēks objektīvi strādā pusslodzi, sezonāli vai dažas dienas nedēļā, valstij nevajadzētu sodīt darba devēju par to, ka darbs ir noformēts legāli. Šāda norma praksē liek izvēlēties – vai nu neņemt cilvēku darbā, vai maksāt daļu aploksnē,” pauda premjers.
Pētījums, ko veikusi Rīgas Ekonomikas augstskola, liecina, ka 2025. gadā Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pieaudzis par 0,4 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2024. gadu. Igaunijā tas pieaudzis no 19,5% līdz 20,8%, savukārt Lietuvā samazinājies par 1,1 procentpunktu līdz 23,6% no IKP. Aplokšņu algas Latvijā veido 47,1% no ēnu ekonomikas, Igaunijā – 43,7%, bet Lietuvā – 36,6%. Neuzrādītie ieņēmumi Latvijā ir 25,5%, bet neuzrādītie darbinieki – 27,4%.
