Kulbergs: līdz 2030. gadam jāpanāk 909 000 strādājošo un jāietaupa 2,875 miljardi eiro

Latvijas premjers Kulbergs otrdien preses konferencē prezentēja savu ieceri valsts budžeta konsolidācijai un ekonomikas izaugsmei. Plāns paredz četru gadu laikā no 2027. līdz 2030. gadam valsts budžetā ietaupīt 2,875 miljardus eiro, kā arī līdz 2030. gadam panākt, ka Latvijā strādā 909 000 cilvēku. Tas būtu par 26 000 nodarbināto vairāk nekā 2025. gadā. Premjers sacīja, ka mērķis ir sasniegt finansiālo situāciju, kāda valstī bija 2018. gadā, kad reālā izaugsme bija 4%.

Vairāk strādājošo

Pēc Kulberga aplēsēm, ar 909 000 strādājošo valsts ik gadu saņemtu aptuveni 290 miljonus eiro vairāk nodokļos. Darbaspēku premjers meklētu vairākās grupās: aptuveni 28 000 jauniešu, kas nestrādā un nemācās, varētu stimulēt ar samazinātu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi pirmajos trijos darba gados. Apmēram 15 000 jauno māmiņu bērnu kopšanas atvaļinājumā varētu ļaut strādāt pusslodzi, nezaudējot vecāku pabalstu. Senioriem paredzētas mazākas darba devēja sociālās iemaksas un elastīga slodze, bet 3000–6000 valsts sektora darbinieku varētu pāriet uz privāto sektoru.

Ietaupījumi

Ietaupījumu apjoms pa gadiem: 2027. gadā 822 miljoni eiro, 2028. gadā 667 miljoni, 2029. gadā 675 miljoni un 2030. gadā 711 miljoni eiro. Aprēķini rāda, ka vidēji un smagi šāda taupība skars 49% sabiedrības. Ietaupīt plānots sešos virzienos:

• valsts pārvalde – ap 900 miljoniem eiro (amata vietu samazināšana, centralizēti iepirkumi, kopīgi administratīvie pakalpojumi);
• nozaru reformas – ap 650 miljoniem eiro (slimību lapu un pabalstu administrēšana, slimnīcu sadarbības tīkls);
• kapitāls, ieņēmumi un vienreizējie pasākumi – 540 miljoni eiro (t. sk. fiksēts IIN neapliekamais minimums, valsts uzņēmumu brīvo līdzekļu izmantošana);
• noteikumu un administratīvās disciplīnas stiprināšana – 370 miljoni eiro;
• atbalsta mērķēšanas pārskatīšana – ap 190 miljoniem eiro;
• automātisko izdevumu dzinēju ierobežošana – 40 miljoni eiro.

Premjers vairākkārt kritizēja iepriekšējās valdības, uzsverot, ka valsts patiesā finanšu situācija no iedzīvotājiem tikusi slēpta. Jautāts par sadarbību ar partiju "Jaunā vienotība", viņš konkrēti neatbildēja, bet norādīja, ka gatavs strādāt ar tiem, kas gatavi īstenot nepieciešamās pārmaiņas, arī nepatīkamus lēmumus.

Finanšu ministrijas prognozes

Finanšu ministrija prognozē, ka iekšzemes kopprodukts šogad pieaugs par 2,4%, bet nākamgad par 1,9%. Pie nemainīgas politikas 2027. gada fiskālā telpa būs negatīva 117,7 miljonu eiro apmērā, bet budžeta deficīts 2027. gadā sasniegtu 4,2% no IKP. Vidējā bruto alga nākamgad prognozēta 1906 eiro, bezdarbs – 6,8%.