Kulbergs sasauc valdības ārkārtas sēdi par ES sankciju pret Krieviju pagarināšanu

Ministru prezidents Andris Kulbergs otrdien sasaucis valdības ārkārtas sēdi saistībā ar Eiropas Savienības sankciju pagarināšanu pret Krievijas fiziskajām un juridiskajām personām. Par to viņš paziņoja tviterī.

Pēc Kulberga teiktā, pirmdienas vakarā Latvija pēdējā brīdī saņēmusi aicinājumu paust viedokli par priekšlikumu izņemt krievu oligarhus Ališeru Usmanovu un Mihailu Frīdmanu no sankciju saraksta apmaiņā pret to, ka pārējām sarakstā esošajām personām sankcijas tiktu pagarinātas par 36 mēnešiem. Kulbergs uzsvēris, ka sankciju pagarināšana ir atbalstāma, taču ne uz oligarhu izslēgšanas rēķina, tāpēc Latvija šādu piedāvājumu nevar pieņemt.

Nepieciešama visu 27 valstu piekrišana

Kulbergs skaidroja, ka sankciju pagarināšanai jāpiekrīt visām 27 ES dalībvalstīm. Ja vienošanās netiek panākta noteiktajā termiņā, apdraudēta ir ne tikai jautājuma par Usmanovu un Frīdmanu, bet visa sankciju saraksta saglabāšana. Premjers norādīja, ka notiek intensīva saziņa ar Ņujorku, kur uzturas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un ārlietu ministre Baiba Braže, kā arī ar Ukrainas un Francijas prezidentu birojiem un Briseli. Viņš arī izteica izbrīnu, ka oligarhu izslēgšanai, iespējams, piekritušas Lietuva un Igaunija.

Ārlietu ministre Baiba Braže pirmdien paudusi, ka Latvijas nostāja ir nemainīga – sankcijas jāstiprina, nevis jāvājina, tāpēc piedāvātajam risinājumam piekrist nevar.

Latvijas iebildumu dēļ ES lēmuma pieņemšanas process par sankciju atcelšanu Usmanovam un Frīdmanam pašlaik ir apturēts. Iepriekš aģentūra Reuters ziņoja, ka ES dalībvalstu pārstāvji panākuši vienošanos atcelt šīm personām piemērotās sankcijas kā daļu no plašāka līguma par trīs gadu pagarinājumu tūkstošiem citu Krievijas personu sarakstā. Francija šo prasību izvirzījusi septembra sākumā, iespējams, saistībā ar mēģinājumu panākt apmaiņu ar Azerbaidžānu, lai atbrīvotu Francijas pilsoņus, savukārt vēlāk līdzīgu prasību par Frīdmanu izvirzījusi Luksemburga.