Kulbergs skaidro pretrunas: ZZS sadarbība, birokrātijas reforma un dubultā loma pirms vēlēšanām

Ministru prezidents Andris Kulbergs, kurš nav nevienas 'Apvienotā saraksta' (AS) partijas biedrs, taču sevi dēvē par apvienības 'seju', LETA raidieraksta intervijā skaidroja vairākus strīdīgus jautājumus pirms 15. Saeimas vēlēšanām. Viņš atklāja, ka bez Ulda Pīlēna, kas AS vadīja pirms 14. Saeimas vēlēšanām, viņš politikā nemaz nebūtu nonācis.

Sadarbība ar ZZS

Lai gan pirms iepriekšējām vēlēšanām AS norobežojās no Zaļo un zemnieku savienības, tostarp saistībā ar Aivara Lemberga ietekmi, tagad abi spēki ir vienā koalīcijā. Kulbergs to skaidroja ar vēlēšanu matemātiku, uzsverot, ka koalīcijas sastāvu nosaka vēlētājs, nevis partiju vēlmes. Viņš gan norādīja, ka sadarbība ar Alekseja Rosļikova vai 'Suverēnās varas' pārstāvētajiem spēkiem nebūtu iespējama, bet sadarbība ar Aināra Šlesera 'Latvija pirmajā vietā' būtu 'ļoti grūta'.

Birokrātija un ietaupījumi

Kulbergs birokrātiju nosauca par 'sērgu', tomēr atzina, ka plašāku reformu, kas prasa likumu grozījumus, var pabeigt tikai ar nākamās Saeimas mandātu. Kā vienu no pirmajiem soļiem viņš minēja banku sektora pārregulējumu, jo uzņēmumiem joprojām grūti atvērt kontus. Lielāko ietaupījumu avotu viņš saskata valsts iepirkumos, kur no 7,6 miljardu eiro apjoma varētu ietaupīt aptuveni 100 miljonus eiro.

Iepriekšējā valdība un kokrūpnieku lieta

Kulbergs kritizēja Krišjāņa Kariņa valdību, kaut arī AS pati bija tās koalīcijas dalībniece un vadīja četras nozares. Viņš atzina, ka zemkopības jomā gaidījis lielākas pārmaiņas. Par strīdīgo kokrūpnieku lietu viņš norādīja, ka lēmums pieņemts slēgtā sēdē un juridiski to vairs nevar atcelt, taču vienkāršāks risinājums būtu bijis izsoles atkārtošana.

Drošība

Runājot par aizsardzības finansējumu, Kulbergs uzsvēra, ka 5% no iekšzemes kopprodukta nepietiek, jo Latvija ir ES ārējā robeža. Viņš noraida nodokļu celšanu kā risinājumu un aicina Eiropas Savienību vairāk atbalstīt austrumu flanga valstis.