Kulbergs: valsts budžeta tēriņiem jābūt izmērāmiem rezultātos

Ministru prezidents Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts, AS) piektdien, 9. oktobrī, konferencē “Viedā izaugsme: ilgtspējīgs valsts budžets digitālajā laikmetā” norādīja, ka Latvijā jāmaina valsts budžeta tērēšanas principi. Pēc viņa domām, katram iztērētajam eiro jādod izmērāms rezultāts, nevis jāpaļaujas uz arvien lielāku finansējumu.

Ko saņem par nodokļiem

Kulbergs uzskata, ka par budžetu pārāk ilgi runāts kā par naudas sadales instrumentu, strīdoties, kurai nozarei piešķirt vairāk. Svarīgāk esot jautāt, ko iedzīvotāji saņem pretī par samaksātajiem nodokļiem. Viņš brīdināja, ka izdevumus nedrīkst audzēt straujāk nekā ieņēmumus, cerot, ka ekonomikas izaugsme atrisinās visas problēmas. Nestrādājošas sistēmas esot jāmaina, nevis automātiski jāfinansē.

Valsts aktīvi un uzņēmumi

Premjers pastāstīja, ka AS piedāvā izveidot Latvijas attīstības fondu. Tas apkopotu valsts aktīvus un pārvaldītu tos profesionāli un caurskatāmi. Kapitāls būtu jāiegulda tautsaimniecībai svarīgās jomās, bet dividendes jānovirza budžetā sociālo funkciju finansēšanai. Fonda uzdevums būtu arī piesaistīt privāto kapitālu un attīstīt Latvijas kapitāla tirgu. Valsts uzņēmumiem, viņaprāt, jāstrādā iedzīvotāju, nevis politisko partiju interesēs.

Izaugsme, tiesas un digitalizācija

Kulbergs teica, ka budžeta ilgtspēju nevar panākt tikai ar taupību; vajadzīgas arī investīcijas, augstāka produktivitāte un konkurētspējīgi uzņēmumi. Tiesu sistēmai investīciju piesaistē esot būtiska nozīme: investoriem svarīgi, lai komercstrīdi tiktu atrisināti saprātīgā termiņā un spriedumi efektīvi izpildīti.

Digitalizācijai un mākslīgajam intelektam jārada reāls ietaupījums, un panākumi jāmēra ar ietaupīto laiku, naudu un darba stundām, nevis ieviesto informācijas sistēmu skaitu. Viņš kritizēja praksi, kad ar ES finansējumu izveido jaunus reģistrus, kuru uzturēšanu vēlāk sedz valsts budžets; kā piemēru minēja veselības nozari, kurā esot 64 reģistri. Tāpat viņš norādīja, ka septiņas nekustamā īpašuma kapitālsabiedrības joprojām darbojas ministriju pārraudzībā, lai gan bija iecerēts šo funkciju centralizēt.

“Latvijai nav vajadzīga dārgāka valsts. Latvijai vajadzīga turīgāka valsts,” sacīja Kulbergs.