Kulbergs: valsts uzņēmumu padomju modelis sevi izsmēlis, nepieciešama pārskatīšana
Ministru prezidents Andris Kulbergs kritizē pašreizējo valsts kapitālsabiedrību pārvaldības modeli, apgalvojot, ka tas rada skandālus un sliktu pārvaldību, un aicina uz diskusiju par izmaiņām.
/nginx/o/2026/06/27/17745989t1hdb89.jpg)
Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) 30. jūnijā žurnālistiem paziņoja, ka pašreizējais valsts kapitālsabiedrību pārvaldības modelis ar uzņēmumu padomēm ir sevi izsmēlis. Viņš uzskata, ka Latvijā ir pārāk daudz padomju, kas noved pie skandāliem un vājas pārvaldības. Kulbergs plāno rosināt plašāku diskusiju par šo jautājumu.
Tajā pašā dienā valdība atbalstīja padomes locekļu apstiprināšanu vairāku augstskolu padomēs. Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā iepriekšējā gadā Saeimā pieņemtos grozījumus Augstskolu likumā, kas paredz samazināt padomju locekļu skaitu visās valsts augstskolās.
Līdz šim zinātņu universitāšu padomēs bija 11 locekļi: piecus izvirzīja senāts, piecus – ministrija, bet vienu – Valsts prezidents. Lietišķo zinātņu universitātēs padomes sastāvēja no septiņiem locekļiem: trīs no senāta, trīs no ministrijas un vienu no prezidenta. Saskaņā ar grozījumiem, zinātņu universitāšu padomes tiks samazinātas līdz septiņiem locekļiem, bet lietišķo zinātņu universitātēm – līdz pieciem. Tāpat tiks samazināts to locekļu skaits, ko izvirza senāts un valdība: zinātņu universitātēs līdz trim, bet lietišķo zinātņu universitātēs līdz diviem.
Grozījumi stājas spēkā 2026. gada 1. jūlijā. Līdz šim datumam ieceltie padomes locekļi, tostarp Valsts prezidenta izvirzītie, pildīs pienākumus līdz 30. jūnijam. Ja padomes loceklis zaudē amatu pirms termiņa, izvirzītājs ieceļ pagaidu aizstājēju līdz 30. jūnijam.


