Kuldīgā izstādē satiekas Intas Celmiņas un Edvarda Grūbes gleznas
Kuldīgas Mākslas namā līdz 9. janvārim apskatāma izstāde "Nepārtrauktais dialogs", kurā kopā eksponēti Rīgas mākslinieces Intas Celmiņas un viņas nelaiķa dzīvesbiedra, gleznotāja Edvarda Grūbes darbi. Izstāde parāda abu mākslinieku radošo un dzīves saikni.

Kuldīgas Mākslas namā līdz 9. janvārim skatāma izstāde "Nepārtrauktais dialogs", kurā blakus likti Rīgas mākslinieces Intas Celmiņas un viņas dzīvesbiedra, gleznotāja un pedagoga Edvarda Grūbes (1935–2022) gleznas un zīmējumi. Ekspozīcija atspoguļo, cik cieši abu autoru kopdzīve bijusi saistīta ar mākslu.
Celmiņa kopīgi pavadītos radošos gadus raksturo ar vārdiem "viena istaba, viena palete". Daudzi viņas darbi tapuši šogad. Mākslinieces ieskatā vecus darbus rādīt nebūtu pareizi, jo draugi nāk skatīties ko jaunu. Zīmējumi izvietoti augšstāvā; tie krājušies gadiem, un to tapšanas gadi nav atzīmēti. Celmiņa tos salīdzina ar vieglo mūziku, kurā var ļauties rotaļai.
Harmonisks, bet atšķirīgs veselums
Izstādes kurators Raimonds Kalējs abu mākslinieku daiļradi pazīst kopš studiju laikiem. Viņa pedagogi Ivars un Helēna Heinrihsoni ar Celmiņu un Grūbi mācījušies Jaņa Rozentāla Mākslas skolā un Latvijas Mākslas akadēmijā, bijuši kursabiedri un draugi. Kalējs stāsta, ka pelēcīgajā rudenī radusies doma par ilgu, krāsainu izstādi, kas ir mākslinieku dialogs viņu kopdzīves laikā.
Gleznotājus kurators raksturo kā monumentālus, emocionālus un vitālus, tomēr rokraksts atšķiras. Grūbes glezniecība ir spēcīga, bieza un pastoza, tas ir, ar reljefi uzliktu krāsu. Celmiņas darbos kurators izceļ sievišķību, trauslumu, gaišumu, lirismu un emocionalitāti.
Pazīšanās un kopdzīve
Celmiņa atceras, ka Grūbe viņai vispirms iepaticies ar saviem darbiem. Viņi iepazinušies, kad pēc akadēmijas viņa sākusi strādāt Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā, kur Grūbe vadījis gleznošanas un zīmēšanas katedru. Vēlāk viņš uzaicinājis Celmiņu strādāt akadēmijā. Kopdzīvē pavadīti vairāk nekā 40 gadu. Darbnīcas bijušas divas – Rīgā un laukos, kur par darba vietu pārveidota klētiņa. Mākslinieki varējuši izteikt arī tiešu kritiku.
Celmiņu īpaši uzrunā Grūbes lielie sarkanie laukumi, kuros krāsa atklāj dziļumu un nianses. Viņa tos salīdzina ar Marka Rotko glezniecību, taču uzsver, ka Grūbes krāsa vēršas dziļumā, nevis plašumā. Kuldīga māksliniecei pazīstama, jo kā akadēmijas pasniedzēja viņa šurp bieži braukusi ar studentiem.


