Kuldīgas uzņēmēju forumā runāja par darbaspēku, izglītību un sadarbības prasmēm
Kuldīgā, Dunas koncertzālē, notika uzņēmēju forums, kurā apsprieda novada ekonomiku, darba tirgus vajadzības un izglītības lomu. Dalībnieki īpaši uzsvēra sociālo prasmju, tostarp spējas sadarboties, nozīmi.

Kuldīgas novadā piektdien Dunas koncertzālē notika uzņēmēju forums, kurā galvenās tēmas bija novada ekonomika, darba tirgus vajadzības, izglītības nozīme un uzņēmumu izaugsmes iespējas. Pasākums bija domāts gan uzņēmējiem, gan izglītības jomas pārstāvjiem, un tā gaitā tika meklētas atbildes, kādas prasmes nepieciešamas darba devējiem un ko šajā jomā var piedāvāt izglītības sistēma.
Dati un nākotnes scenāriji
Foruma pirmā daļa bija veltīta datiem un nākotnes scenārijiem. Latvijas Universitātes Produktivitātes zinātniskā institūta direktore, profesore Inna Šteinbuka iepazīstināja ar stratēģisko ietvaru „Latvija-2050”. Centrālās statistikas pārvaldes priekšnieks Raimonds Lapiņš apskatīja Kuldīgas novada ekonomiskos datus. Šie priekšlasījumi ļāva izvērtēt pašreizējo situāciju un apsvērt attīstības virzienus.
Turpinājumā uzmanība tika pievērsta darbaspēkam un izglītībai. SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis stāstīja par pasaules un Latvijas ekonomikas tendencēm, bet biznesa antropoloģe Elīna Ozoliņa runāja par pieaugušo izglītību, prasmēm, darba tirgus vajadzībām un vietējo kontekstu.
Diskusija par uzņēmēju vajadzībām un izglītības piedāvājumu
Diskusijā „Ko vajag uzņēmējam un ko piedāvā izglītība” piedalījās Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma direktore Katrīna Spuleniece-Aišpure, SIA „Stiga RM” attīstības direktors Jānis Osis, novada domes priekšsēde Inese Astaševska, Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Ieva Suškeviča un Elīna Ozoliņa.
Dalībnieki uzsvēra vispārīgo sociālo prasmju nozīmi: spēju sadarboties, komunicēt un pielāgoties situācijām. Šīs prasmes nepieciešamas dažādās profesijās, un atšķirībā no konkrētām darba iemaņām tās veidojas personības attīstības gaitā, tāpēc lielu ietekmi atstāj ģimene un pārējā dzīves vide.
Par arodizglītības prestižu eksperti aicināja biežāk atcerēties, ka tai nav jābūt izglītības ceļa beigām — tā var kalpot kā pamats zināšanu pilnveidei augstskolā. Sarunā skarta arī vecāku atbildība: bērniem jāpalīdz izkopt intereses un atrast savu ceļu, taču tos nedrīkst pārmērīgi noslogot. Pēc dalībnieku pieredzes mācību process skolās ir straujš un ne visi tiek tam līdzi. Daļa skolēnu mācībām atmet ar roku, bet citi tām nododas tik atbildīgi, ka neatliek laika apsvērt, kas viņus interesētu ārpus skolas.
Uzņēmēju pieredze
Pēcpusdiena bija atvēlēta uzņēmēju pieredzei. Sporta aizsargekipējuma „Blindsave” un „Gamepatch” izveidotājs Andis Blinds stāstīja par iespējām mazam uzņēmumam iziet pasaulē. Mežizstrādes uzņēmuma „Krauzers” valdes priekšsēdis Andis Araks dalījās pieredzē, kā atrast darbaspēku.


