Kultūras ministrija nākamajai Saeimai atstāj vairākus neatrisinātus likumprojektus
Aizejošajai Saeimai izdevās pieņemt Arhitektūras likumu, taču nākamajam sasaukumam paliek lēmumi par straumēšanas platformu ieguldījumiem, Latvijas mūzikas kvotām un vienoto Dziesmu svētku biroju. Par to stāstīja Kultūras ministrija un ministrs Nauris Puntulis.
Latvijas Kultūras ministrija šogad likumdošanā strādājusi trijos virzienos: kultūras mantojums, atbalsts Latvijā ražotam saturam un kultūras organizāciju pārvaldība ar mērķi mazināt birokrātiju. Viens no pēdējiem likumiem, ko apstiprināja aizejošā Saeima, ir Arhitektūras likums, taču nākamajam sasaukumam jāturpina darbs pie vairākiem citiem kultūras jomas priekšlikumiem.
Pieņemtie akti
Mantojuma jomā 12. martā spēkā stājās Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likums. No 16. aprīļa spēkā ir Krimināllikuma izmaiņas, kas paredz atbildību par mantojuma apdraudēšanu bruņota konflikta gadījumā. Pieņemts arī Likums par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā. Kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā (IKZK) skaidroja ministrijas valsts sekretāres vietniece kultūrpolitikas jautājumos Baiba Mūrniece, Latvija tagad ir pilnvērtīga Hāgas konvencijas Otrā protokola dalībvalsts.
Pārvaldības jomā pieņemti Nacionālās koncertzāles Rīgas filharmonija likums, Latgales vēstniecības Gors likums, kā arī grozījumi Bibliotēku, Arhīvu, Profesionālās izglītības un Publisko pasākumu drošības likumā. Birokrātijas mazināšanai cenrāžus turpmāk apstiprinās pašas iestādes, nevis Ministru kabinets.
Kas paliek nākamajai Saeimai
IKZK deputāts Česlavs Batņa (AS) norādīja, ka nākamgad komisijai būs jāstrādā ar pieciem likumprojektiem: par autortiesību nodokli, straumēšanas platformām, mūzikas kvotām, Barikāžu muzeju un Latvijas Nacionālo bibliotēku.
Tā saucamais Netflix nodoklis paredz, ka straumēšanas platformām jāiegulda vismaz 3,5% no iepriekšējā gadā Latvijā gūtajiem ieņēmumiem vietējā audiovizuālā satura veidošanā, tā izplatīšanas tiesību iegādē vai iemaksās Nacionālā kino centra budžetā. Tas nozarei dotu papildu 600 tūkstošus eiro gadā. Premjers Andris Kulbergs iebilst, norādot uz iespējamu attiecību pasliktināšanos ar ASV, un rosina līdzekļus meklēt valsts budžetā. Likumprojektam atcelta steidzamība, un tas nodots atkārtotai izskatīšanai komisijā.
Latvijā radītas mūzikas kvotu likums saskaras ar raidorganizāciju pretestību, taču tiek diskutēts par procentu likmēm. Autortiesību nodokļa režīmu plānots saglabāt līdz 2030. gadam, un ministrs cer uz bezproblēmu apstiprināšanu.
Dziesmu svētki un algas
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) pieminēja Dziesmu svētku attīstības plāna pieņemšanu. Kolektīvu vadītāju atalgojuma mehānismam nākamā gada budžetā jāatrod 300 tūkstoši eiro. Vienotā Dziesmu svētku biroja izveidi kavē nesaskaņas starp skolēnu un pieaugušo svētku rīkotājiem.
Par kultūras darbinieku algām ministrs teica, ka atbalsts vispirms jāvērš uz jomām ar visgrūtāko situāciju, piemēram, bibliotēkām un arhīviem.
